Dānija
Vikipēdijas raksts
|
|||||
Valsts valoda | dāņu valoda | ||||
Galvaspilsēta | Kopenhāgena | ||||
Lielākās pilsētas | Kopenhāgena Orhūsa Odense |
||||
Monarhs | Margrēte II | ||||
Premjerministrs | Anderss Fogts Rasmusens | ||||
Platība | 43 094 km² | ||||
Iedzīvotāju skaits - Kopā (2004) - blīvums |
5 397 600 125/km² |
||||
Rašanās | ap 980.gadu | ||||
Valūta | Dānijas krona/DDK | ||||
Laika zona | UTC +1 | ||||
Valsts himna | Der er et Yndigt Land (valsts)
Kong Kristian (karaliskā) |
||||
Interneta domēns | .DK | ||||
Starptautiskais tālsarunu kods | +45 |
[izmainīt šo sadaļu] Dānijas vēsture
Virkne vēsturnieku uzskata, ka ģermāņu tauta - dāņi, Jitlandes pussalā un tuvākajās salās ieradušies no Skandināvijas pussalas dienvidu daļas 5.-6. gadsimtā, izspiežot no šejienes citus ģermāņus, tās pamatiedzīvotājus - kimrus, jitus, angļus, sakšus u.c., kuri bijuši spiesti meklēt patvērumu britu salās. Vēsturiskas pazīmes liecina, ka Dānijā pietiekami autoratitatīva centrālā vara sākusi veidoties ne vēlāk kā 8. gadsimtā, tātad vēl pirms vikingu laikmeta. Tomēr tikai ap 10. gadsimtu, līdz ar kristietības ieviešanu, Dānijā tika pilnībā pabeigta politiskā konsolidācija. Grūti teikt, vai Dānijā šis process noritēja ātrāk nekā Anglijā, katrā gadījumā militārā ziņā Dānija izrādījās vairāk sagatavota. Tas ļāva dāņu karalim Sveinam I 1013.-1014.g. iekarot praktiski visu Angliju. Viņa dēls Knuts, jeb Kanuts II pārvaldīja Angliju (1016.-1035.g.), Dāniju (1018.-1035.g.) un Norvēģiju (1028.-1035).
Tomēr neguvuši rietumos izšķirošus panākumus, dāņi arvien vairāk sāka mest skatienus austrumu virzienā, kur spēcīgas valstis vēl nebija paspējušas izveidoties. Dāņu austrumu ekspansija aizsākas 12. gadsimta beigās un turpinājās 13. gadsimtā. Tās rezultātā dāņu rokās drīz vien nonāk lielākā daļa Baltijas jūras dienvidu piekrastes. Līdz ar to Dānija kļuva par spēcīgu un ietekmīgu karaļvalsti, tās teritorija iekarojumu rezultātā bija kļuvusi apmēram divtik liela, kāda tā ir mūsdienās. Uzplauka arī Dānijas saimnieciskā dzīve - attīstījās zvejniecība un lauksaimniecība, galvenokārt, lopkopība. Pateicoties progresam abās šajās nozarēs, aktivizējās amatniecība un tirdzniecība, sāk veidoties dažādas ģildes.
Tai pat laikā veiksmīgā saimnieciskā attīstība Dānijā vienlaicīgi bija arī faktors, kas radīja sarežģījumus iekšējā politiskā dzīvē. Dānijas aristokrātija, kuri bija arī lieli zemes īpašnieki, bija nostiprinājuši savu ekonomisko neatkarību un nebija ieinteresēti pieļaut pārāk lielu varas koncentrāciju karaļa rokās. Starp Dānijas karaļnamu un aristokrātiju cīņa par varu ieilga. Beidzot dāņu augstmaņiem 1282.g. izdevās piespiest karali Eriku V parakstīt hartu, kas iegājusi vēsturē kā dāņu Magna Carta. Saskaņā ar šo hartu Dānijas karalim bija jāpakļaujas likumam, bet lordu asambleja kļuva par svarīgu administratīvās sistēmas elementu. Tā bija ievērojama atšķirība no pārējās Rietumeiropas, tai skaitā Svētās Romas impērijas un Francijas, kur vara bija daudz centralizētāka gan karaļa, gan baznīcas rokās.
Dānijai, neskatoties uz tās sekmīgo saimniecisko attīstību, tomēr neizdevās kļūt par noteicošo spēku Baltijas jūras reģionā. Dānijas militāro ekspansiju drīz apturēja vācu krustneši, bet ekonomisko ietekmi vēlāk ierobežoja vācu tirgotāji, kas izveidoja Hanzas savienību. Tādēļ Dānijai nācās aprobežoties ar tā sauktās Kalmāras savienības izveidošanu 1397.gadā, kas aptvēra Dāniju, Norvēģiju un Zviedriju. Dānija šajā savienībā spēlēja vadošo lomu un Zviedrijai tikai pēc revolūcijas 1523. gadā izdevās iegūt politisko neatkarību.
[izmainīt šo sadaļu] Skat. arī
Eiropas valstis |
---|
Albānija | Andora | Apvienotā Karaliste | Austrija | Baltkrievija | Beļģija | Bosnija un Hercegovina | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Horvātija | Igaunija | Islande | Īrija | Itālija | Krievija | Latvija | Lietuva | Lihtenšteina | Luksemburga | Malta | Melnkalne | Moldova | Monako | Nīderlande | Norvēģija | Polija | Portugāle | Republika Maķedonija | Rumānija | Sanmarīno | Serbija | Slovākija | Slovēnija | Somija | Spānija | Šveice | Turcija | Ukraina | Ungārija | Vācija | Vatikāns | Zviedrija |
Teritorijas: Farēru salas | Gibraltārs | Gērnsija | Menas sala | Džersija |
|
|
---|---|
Apvienotā Karaliste | Austrija | Beļģija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Igaunija | Īrija | Itālija | Kipra | Latvija | Lietuva | Luksemburga | Malta | Nīderlande | Polija | Portugāle | Slovākija | Slovēnija | Somija | Spānija | Ungārija | Vācija | Zviedrija |
Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO) | |
---|---|
Apvienotā Karaliste | ASV | Beļģija | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Igaunija | Islande | Itālija | Kanāda | Latvija | Lietuva | Luksemburga | Nīderlande | Norvēģija | Polija | Portugāle | Rumānija | Slovākija | Slovēnija | Spānija | Turcija | Ungārija | Vācija |