Apvienotā Karaliste

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, pazīstama arī kā Lielbritānija un Apvienotā Karaliste, ir valsts Rietumeiropā, Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts. Apvienotā Karaliste sastāv no četrām daļām - Anglijas, Velsas, Skotijas un Ziemeļīrijas.

[izmainīt šo sadaļu] Apvienotās Karalistes vēsture

[izmainīt šo sadaļu] Lielbritānija

Situācija Britu salās pēc Romas impērijas sabrukuma attīstījās atšķirīgāk nekā kontinentālajā Eiropā. Britānijā 5.-6. gadsimtā no austrumiem iebruka angli un sakši, kā arī īru ciltis no rietumiem. Cīņa par dominanci šeit bija īpaši nežēlīga, jo īri un anglosakši piederēja pie dažādām etniskām grupām. Tā, īri bija ķelti, turpretī angli un sakši bija ģermāņu ciltis. Tomēr, viņiem visiem bija viena būtiska kopīga iezīme. Proti, šīs tautas nekad nebija cēlušas pilsētas, jo nodarbojās galvenokārt ar lauksaimniecību. Tomēr tām bija arī sava samērā sarežģīta likumdošana, kas balstījās pārsvarā uz tradīcijām. Šo cilšu priekšgalā parasti bija virsaiši un vara tika nodota pa dinastijas līniju.

Septītajā gadsimtā Britānijā pakāpeniski izplatījās kristietība. Angļu baznīca jau no paša sākuma cieši pieslējās Romas katoļu baznīcai. Tomēr tas nepalīdzēja apvienot daudzās Britānijas nelielās karaļvalstis vienā lielā valstī - līdz pat astotā gadsimta beigām Britānija bija politiski un teritoriāli sašķelta. Neskatoties uz to, pateicoties dabīgai izolētībai, tai izdevās izvairīties no pakļaušanas citām valstīm un lēnā vietējo cilšu integrācijas procesā pakāpeniski veidojās savdabīga britu sabiedrība un tās politekonomiskā struktūra.

Lielākās briesmas, kas apdraudēja agrīno Britāniju no ārienes bija dāņu vikingi. Tāpat kā visur citur vikingi, dāņi veiksmīgi izmantoja savas priekšrocības - labi būvētus, izturīgus kuģus, ar kuriem viņi devās pa upēm tālu zemes iekšienē un negaidīti uzbruka. Pat ja vikingi sastapās ar nopietnu pretestību, ar kuģu palīdzību viņi parasti atkāpās tā arī paliekot nesodīti.

Dāņi iebruka Britānijā to pašu iemeslu dēļ kā Gallijā - laupīšanas nolūkos un lai iegūtu zemi. Pēdējais iemesls, iespējams, bija saistīts ar pārapdzīvotību un zemes trūkumu pašā Dānijā. Iegūstot zemi, dāņi tajā būvēja nocietinājumus, kurus izmantoja turpmākajiem reidiem tālāk iekšzemē. Tā viņi drīz sagrāba visu Anglijas austrumu daļu.

Tomēr, iegūstot vietējiem iedzīvotājiem atņemto zemi un apmetoties uz tās, dāņi zaudēja galvenās savas priekšrocības - ātrs, negaidīts uzbrukums un tikpat ātra atkāpšanās ar salaupīto. Paliekot uz ieņemtās zemes, vikingi paši kļuva par negaidītu uzbrukumu objektiem. Visaktīvākais šādu uzbrukumu organizētājs bija Veseksas karalis Alfrēds Lielais, bet vēlāk arī viņa dēli.

Cīņas ar dāņiem turpinājās vēl pēc Alfrēda nāves, līdz 10. gadsimta vidū viņi bija gandrīz visur sakauti. Pēdējais skandināvu Jorkas karalis tika gāzts 954.g. Pēc tam īsā laikā vēl palikušie dāņi tika pilnībā asimilēti, bet Anglija kļuva par vienotu valsti.

Tas tomēr nenozīmēja, ka šis ir stāsts ar laimīgām beigām. Cīņas ar dāņiem vēl turpinājās, bet pavisam citā kvalitātē un citu iznākumu. Līdzīgi kā Anglijā, arī Skandināvijā norisinājās pakāpenisks varas centralizācijas process, veidojās arvien vairāk valstiskuma elementu, kā rezultātā daudzo cilšu vadoņu vietā varu bija nostiprinājuši ierobežots loks Dānijas un Norvēģijas karaļu un prinču. Tagad citu zemju iekarojumi varēja atsākties jau daudz organizētākā līmenī. Tas arī tika darīts, atsākot uzbrukumus Anglijai 980.g. Šoreiz tas bija vēl bīstamāk, jo uzbrucēji vairs nebija atsevišķas jūras laupītāju bandas, kādi pēc būtības bija vikingi un, kuriem sirojumi faktiski bija „privāts bizness”. Jaunie iebrucēji bija vairāk vai mazāk organizēts karaspēks, tā militārajām kampaņām jau bija mērķtiecīgs, profesionāls raksturs. Panākumi neizpalika un Anglija dāņu karali Knutu (Kanutu) Lielo (994/995-1035) bija spiesta 1016.g. atzīt arī par savu karali.

Tomēr dāņu-angļu-norvēģu impērija nebija stabila - pārāk atšķirīgas izrādījās šīs valstis. Tādēļ impērija pastāvēja tikai Knuta Lielā dzīves laikā, bet pēc viņa nāves 1035.g. tā tika sadalīta starp viņa dēliem un pakāpeniski izjuka. Vara Anglijā beigu beigās atkal atgriezās angļu izcelsmes karaļu rokās un vikingu laiks aizgāja vēsturē.

Smagas, ilgstošas cīņas Britu salās notika arī starp vikingiem un ķeltiem. Īrijā ķelti aizstāvējās pret uzbrukumiem no vikingu cietokšņiem, ko tie bija sabūvējuši gar jūras piekrasti. Cīņas bija gadsimtu ilgas, līdz 11. gadsimta sākumā ķelti ņēma virsroku un vikingiem Īrija bija jāatstāj. Pēc šīs uzvaras Īriju 150 gadus netraucēja nekādi ārējie ienaidnieki. Šajā laikā pakāpeniski sāka izkristalizēties politekonomiskā varas sistēma. Nepārtrauktu ķīviņu pārņemto klanu vietā varu arvien vairāk pārņēma to veidotās asamblejas. Izplatoties rakstībai, sāka veidoties rakstīta likumdošanas sistēma un attīstīties administratīvā prakse. Ievēlēti vai iecelti tiesneši sāka strīdu lietās pieņemt spriedumus uz likumu pamata, tādējādi aizstājot to atrisināšanu ar ieroču palīdzību. Arvien lielāku ietekmi ķeltu sabiedrībā sāka iegūt arī monoteisms, institucionalizējās un nostiprinājās baznīcas loma. Tāpat kā citās tautās, arī ķeltu sabiedrībā kristietība arvien vairāk kļuva par zināšanu, uzvedības un rīcības normu pamatu agrāko mežonīgo tradīciju vietā.

Arī Velsas ķeltiem nācās izcīnīt smagas cīņas vienlaicīgi divās frontēs – ar vikingiem, kuri bija nocietinājušies jūras piekrastē un angļiem, kuri izdarīja nepārtrauktu spiedienu no iekšzemes puses. Turklāt, kopš 8. gadsimta viņi bija atšķelti no citām radniecīgām ķeltu ciltīm Stresklaidā un Kornvalā.

Nepārtrauktas, gadsimtiem ilgas cīņas, kuras aizsākās vēl romiešu laikos, risinājās arī Britu salu ziemeļu daļā starp gēliem, skotiem, piktiem, brigantiem un vikingiem, līdz 9. gadsimta vidū tur izveidojās vienota karaļvalsts – Skotija. Šo cīņu gaisotne atspoguļojusies daudzās romantiskās un traģiskās teiksmās, leģendās, kā arī viduslaiku un mūsdienu literatūrā, sākot jau ar Šekspīra Makbetu, līdz pat pēdējo gadu filmu scenārijiem.

[izmainīt šo sadaļu] Skat. arī

Eiropas valstis
Albānija \| Andora \| Apvienotā Karaliste \| Austrija \| Baltkrievija \| Beļģija \| Bosnija un Hercegovina \| Bulgārija \| Čehija \| Dānija \| Francija \| Grieķija \| Horvātija \| Igaunija \| Islande \| Īrija \| Itālija \| Krievija \| Latvija \| Lietuva \| Lihtenšteina \| Luksemburga \| Malta \| Melnkalne \| Moldova \| Monako \| Nīderlande \| Norvēģija \| Polija \| Portugāle \| Republika Maķedonija \| Rumānija \| Sanmarīno \| Serbija \| Slovākija \| Slovēnija \| Somija \| Spānija \| Šveice \| Turcija \| Ukraina \| Ungārija \| Vācija \| Vatikāns \| Zviedrija
Teritorijas: Farēru salas \| Gibraltārs \| Gērnsija \| Menas sala \| Džersija

Eiropas valstis

Teritorijas: Farēru salas | Gibraltārs | Gērnsija | Menas sala | Džersija

Eiropas Savienība (ES)
Apvienotā Karaliste \| Austrija \| Beļģija \| Čehija \| Dānija \| Francija \| Grieķija \| Igaunija \| Īrija \| Itālija \| Kipra \| Latvija \| Lietuva \| Luksemburga \| Malta \| Nīderlande \| Polija \| Portugāle \| Slovākija \| Slovēnija \| Somija \| Spānija \| Ungārija \| Vācija \| Zviedrija

Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO)
Apvienotā Karaliste \| ASV \| Beļģija \| Bulgārija \| Čehija \| Dānija \| Francija \| Grieķija \| Igaunija \| Islande \| Itālija \| Kanāda \| Latvija \| Lietuva \| Luksemburga \| Nīderlande \| Norvēģija \| Polija \| Portugāle \| Rumānija \| Slovākija \| Slovēnija \| Spānija \| Turcija \| Ungārija \| Vācija

Nāciju Sadraudzība
Antigva un Barbuda \| Apvienotā Karaliste \| Austrālija \| Bahamas \| Bangladeša \| Barbadosa \| Beliza \| Botsvāna \| Bruneja \| Dienvidāfrika \| Dominika \| Fidži \| Gajana \| Gambija \| Gana \| Grenada \| Indija \| Jamaika \| Jaunzēlande \| Kenija \|Kamerūna \| Kanāda \| Kipra \| Kiribati \| Lesoto \| Malaizija \| Malāvija \| Maldīvija \| Malta \| Maurīcija \| Mozambika \| Namībija \| Nauru \| Nigērija \| Pakistāna \| Papua-Jaungvineja \| Samoa \| Seišelu salas \| Sentkitsa un Nevisa \| Sentlūsija \| Sentvinsenta un Grenadīnas \| Singapūra \| Sjerraleone \| Svazilenda \| Šrilanka \| Tanzānija \| Tonga \| Trinidada un Tobago \| Tuvalu \| Uganda \| Vanuatu \| Zālamana salas \| Zambija

Nāciju Sadraudzība