Versaļas līgums
Vikipēdijas raksts
1919. gada Versaļas līgums ir miera līgums, kuru izveidoja 1919. gada Parīzes miera konference 1. pasaules kara noslēgumā. Tajā Vācija un tās sabiedrotie uzņēmās atbildību par kara izraisīšanu un piekrita samaksāt milzīgu kompensāciju (reparācijas).
Līgums paredzēja Nāciju Līgas radīšanu, ASV prezidenta Vudro Vilsona galveno mērķi. Organizācijas uzdevums bija regulēt nāciju konfliktus, pirms tie pārvēršas kārā.
Tas paredzēja Vācijas koloniju un citu teritoriju atņemšanu :
- Elzasas un Lotringas (kas līdz 1871. gadam piederēja Francijai un kuru apdzīvo elzasieši) atdošanu Francijai;
- Ziemeļšlēzvigas atdošanu Dānijai;
- Poznaņas un Pomerānijas atdošanu Polijai;
- Augšsilēzijas daļas atdošanu Polijai;
- Augšsilēzijas austrumdaļas atdošanu Čehoslovākijai;
- Daļu Austrumprūsijas - Mēmeles rajonu - Francijas kontrolē, vēlāk Lietuvai;
- Dancigas kļūšanu par brīvpilsētu Polijas uzraudzībā.
Versaļas līgums uzlika stingrus ierobežojumus Vācijas armijai, lai novērstu kara atkārtošanos. Vācijas armija nedrīkstēja pārsniegt 100,000 vīru, nedrīkstēja būt obligātais karadienests, nedrīkstēja būt tanki un ģenerālštābs. Vācijas flote nedrīkstēja pārsniegt 15,000 vīru, tajā nedrīkstēja būt zemūdenes, un tā tika ierobežota kuģu skaitā. Vācijai nedrīkstēja būt gaisa spēki. Vācijai vajadzēja saglabāt iesauktos karavīrus armijā 12 gadus un virsniekus 25 gadus, tādējādi nodrošinot, ka tikai ierobežotam skaitam būtu militāra apmācība.
Līguma 231. pants paredzēja, ka Vācija ir atbildīga par visiem sabiedroto kara zaudējumiem, un 1921. gada janvārī šos zaudējumus novērtēja uz 269 miljardiem zelta marku, ko vairums ekonomistu uzskatīja par astronomiski lielu. Vācijas ekonomisko sabrukumu reparāciju rezultātā uzskata par Veimāras republikas sabrukuma, Hitlera nākšanas pie varas, un Otrā pasaules kara cēloni.
