Ādolfs Hitlers

Vikipēdijas raksts

Ādolfs Hitlers (dzimis 1889. gada 20. aprīlī, miris 1945. gada 30. aprīlī) bija NSDAP un Vācijas Fīrers no 1933. līdz 1945. gadam. Viņš bija Vācijas kanclers, valdības galva, valsts galva un absolūts diktators.

Ādolfs Hitlers
Attēls:Hitler giving a speech National Film Board.jpg
Dzimis	1889. gada 20. aprīlis Braunava pie Innas, Austroungārija
Miris	1945. gada 30. aprīlis Berlīne, Vācija

Viņš bija aktīvs, harizmātisks un talantīgs orators, un viņu uzskata par vienu no visietekmīgākajiem cilvēkiem pasaules vēsturē. Viņa vadībā Vācija atguvās no sakāves 1.pasaules karā un samērā īsā laikā atjaunoja valsts ekonomiku un armiju, tādējādi kļūstot par vienu no varenākajām Eiropas valstīm.

Hitlera centieni izveidot Lielvāciju, anektējot Austriju, un iebrūkot Čehoslovākijā un Polijā, bija viens no Otrā pasaules kara izcelšanās iemesliem. Totālā kara taktikas izmantošana gan no ass valstu, gan sabiedroto puses noveda pie lielas Eiropas daļas iznīcināšanas. Hitlers tiek uzskatīts par atbildīgu par Vācijas rasu politiku, holokaustu, kā arī miljonu civiliedzīvotāju nāvi un piespiedu pārvietošanu. Lai gan viņš cerēja izveidot tūkstošgadu Reihu, savu dzīvi beidza, izdarot pašnāvību Berlīnes bunkurā.

[izmainīt šo sadaļu] Biogrāfija

Ādolfs Hitlers ir dzimis 1889. gada 20. aprīlī Braunavā pie Innas - mazā pilsētiņā uz Austrijas un Vācijas robežas, kas tolaik ietilpa Austroungārijas valstī.

Skolas pirmajās klasēs Hitleram bija labas sekmes, taču tās pasliktinājās 6. klasē, kad viņš mācījās Lincas reālskolā. Pats Hitlers sapņoja kļūt par gleznotāju, taču viņa tēvs vēlējās, lai Ādolfs iet viņa pēdās un kļūst par ierēdni. 1903. gada 3. janvārī, 65 gadu vecumā Hitlera tēvs Aloizs Hitlers mirst. 16 gadu vecumā Hitlers pamet skolu un dodas uz Vīni ar mērķi kļūt par mākslas studentu.

1907. un 1908. gadā Hitleru divreiz neuzņem Vīnes Mākslas akadēmijā dēļ "talanta trūkuma", ko viņš smagi pārdzīvoja. Hitleram ieteica kļūt par arhitektu, jo viņam labi padevās arhitektoniskas skices un zīmējumi.

1913. gadā, 24 gadu vecumā, Hitlers atstāj Vīni un dodas uz Vāciju. Sākoties 1. pasaules karam viņš brīvprātīgi piesakās dienestam Vācijas armijā un tiek nosūtīts uz fronti, kurā viņš pilda ziņneša pienākumus frontē, aktīvi neiesaistoties karadarbībā. Viņš uzdienas līdz kaprāļa pakāpei (augstāku pakāpi viņš nevarēja saņemt pēc reglamenta, jo nebija Vācijas pilsonis) un par varonību kaujas laukā saņem Dzelzs krustu, kas ir Vācijas augstākais militārais apbalvojums. 1918. gadā viņš saindējas gāzu uzbrukuma laikā un kara beigas sagaida slimnīcā.

1919. gadā Hitlers iestājas nelielā politiskā partijā ar nosaukumu Vācu strādnieku partija. Tur viņš sevi parāda kā talantīgs orators un ātri vien iekaro cilvēku atbalstu. Pēc diviem gadiem, 1921. gadā, viņš kļūst par partijas līderi. Partija nomaina nosaukumu uz Nacionālsociālistiskā Vācu Strādnieku partija jeb NSDAP (vācu: Nationalsozialistische Deutsche Arbeiterpartei).

1923. gadā Hitlers neveiksmīgi mēģina izdarīt valsts apvērsumu, kas iegājies vēsturē kā Alus pučs. Viņu tiesā par valsts nodevību un viņam piespriež 5 gadu ieslodzījumu Landsbergas cietumā. Taču vēlāk viņa sodu mīkstina un viņu atbrīvo jau pēc nepilna gada. Ieslodzījuma laikā Hitlers saraksta grāmatu Mana Cīņa (Mein Kampf).

Hitleram iznākot no cietuma, viņa partija bija nožēlojamā stāvoklī, un viņam vajadzēja pielikt daudz pūļu lai to atjaunotu. Par pagrieziena punktu viņa ceļā uz varu kļuva Lielā depresija, kas aizsākās ar Ņujorkas fondu biržas krahu 1929. gadā.

Ar katrām nākamajām Reihstāga vēlēšanām Hitlera partijas ietekme pieauga un 1933. gada 30. janvārī prezidents Pauls fon Hindenburgs uztic Hitleram veidot Vācijas valdību. Drīz vien Hitlers ar dažādiem līdzekļiem palielina varu līdz kļūst par absolūtu diktatoru.

1939. gada septembrī Hitlera vadītā Vācija iebrūk Polijā, ko mēdz uzskatīt par 2. pasaules kara sākumu.

1945. gada 30. aprīlī, kad ir skaidrs, ka karš Vācijai ir zaudēts, Hitlers ar savu sievu izdara pašnāvību Berlīnes bunkurā. PSRS pārstāvji deklarēja, ka tie atrada Hitlera mirstīgās atliekas, kuras atpazina pēc žokļa, taču tiešu pierādījumu tam nav.

[izmainīt šo sadaļu] Bibliogrāfija

• Hitlers Ā. Mana Cīņa. - LR izdevniecība Vizītkarte, 1995. ISBN 9986-670-00-4

Priekštecis: Antons Drekslers	NSDAP līderis 1921–1945	Pēctecis: neviens
Priekštecis: Francs Pfeifers fon Solomons	SA līderis 1930–1945	Pēctecis: neviens
Priekštecis: Kurts fon Šleihers	Vācijas kanclers 1933–1945	Pēctecis: Jozefs Gebelss
Priekštecis: Pauls fon Hindenburgs (kā prezidents)	Vācijas Fīrers 1934–1945	Pēctecis: Karls Dēnics (kā prezidents)