Cēlgāzes
Vikipēdijas raksts
Cēlgāzes ir periodiskās tabulas VIIIA grupas elementi. Šie ir ķīmiski visinertākie elementi un vai nu neveido savienojumus nemaz, vai arī to veidotie savienojumi ir nestabili. Cēlgāzes parasti ir sastopamas dabā brīvā veidā (gaisa sastāvā). Cēlgāzem ir raksturīgi ļoti mazi starpatomu iedarbības spēki, tapēc tās ir gāzes ar ļoti zemu viršanas un kušanas temperatūru. Cēlgāzes ir: hēlijs, neons, argons, kriptons, ksenons un radons. Radons ir radioaktīvs. Cēlgāzēm ir pilnībā aizpildītas s un p orbitāles, tapēc tās ir ķīmiski inertas. Palielinoties atommasai, palielinās reaģētspēja (tapēc, ka tad ārējie elektroni atrodas tālāk no kodola un ir piesaistīti ar mazākiem pievilkšanas spēkiem). Cēlgāzes tīrā veidā iegūst pārtvaicējot sašķidrinātu gaisu vai dabasgāzi.
