Bukareste
Vikipēdijas raksts
Bukareste (rumāniski - Bucureşti) - pilsēta Rumānijas dienvidos pie Dimbovicas upes; valsts galvaspilsēta un galvenais politiskais, ekonomiskais un kultūras centrs. Tajā ir vairāk nekā 2,1 miljoni iedzīvotāji, un tā ir otra lielākā pilsēta (aiz Atēnām) Balkānos.
|
|||
| Iedzīvotāji (2005) | 2 082 000 2 354 510 (aglom.) |
||
| Dibināta | 1456.g (rakstos) | ||
| Žudecs(Judeţ) | - | ||
| Mājaslapa | www1.pmb.ro/pmb/index.html | ||
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Pirmoreiz rakstos pieminēta 1456.gadā Vlada III Drakulas laikā, un drīz tā kļūst par Valahijas prinču vasaras rezidenci. 1476.gadā pilsētu izlaupa Moldāvijas pricis Stefans Lielais, bet 1595.gadā - turki.
1698.gadā Valahijas princis Konstatīns Brenkovjanu izvēlas to par Valhijas galvaspilsētu.
XVIII - XIX gs. Valahija ir Turcijas, Krievijas un Austrijas savstarpējo politisko un militāro cīņu arēna. Bukareste vairākkārtīgi tiek okupēta.
No 1859.gada Bukareste kļūst par apvienotās Valahijas un Moldāvijas galvaspilsētu (to 1861.gadā pārdēvē par Rumāniju).
1.pasaules kara laikā 1916.gada 16.oktobrī pilsētu ieņem vācu karapēks, bet Rumānijas galvaspilseta tiek parcelta uz Jasiem. 1918.gadā ta atkal kļūst par Rumānijas galvaspilsētu.
2.pasaules kara laikā pilsētu bombardē ASV un Lielbritānijas aviācija.
1977.gadā pilsētā notiek 7,4 balles (pēc Rihtera skalas) stipra zemestrīce, kurā iet bojā 1500 cilvēku un daudzas vēsturiskas celtnes.
Nikolae Čaušesku valdīsanas laikā daudzi vēsturiskie kvartāli tika nojaukti, vietā uzbūvējot standarta dzīvojamās mājas un gigantisku Republikas pili centrā (tagad Parlamenta pils).
1989.gadā Timišoarā sākās masu protesti, kuri turpinājās Bukarestē un noveda pie Čaušesku režīma gāšanas.
1990.gadā sākās masu studentu kustība, saukta par Goleniādi ,kuru vardarbīgi pārtrauca varas iestāžu organizētā ogļraču masu kustība (saukta par Minerādi).
[izmainīt šo sadaļu] Ievērojamākās vietas
- Cišmigiu dārzi (Grădina Cişmigiu) - parks pilsētas centrā
- Parlamenta pils (Palatul Parlamentului) - lielākā ēka Eiropā
- Rumāņu Ateneums (Ateneu Român) - koncertzāle un filharmonijas ēka
[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki
Bukarestē dzimuši:
- Tudors Argezi (Tudor Arghezi) (1880-1967) - dzejnieks
- Nikolae Belčesku (Nicolae Bălcescu) (1819-1852) - dzejnieks un revolucionārs
- Jons Duka (Ion Duca) (1879-1933) - politiķis
- Mirča Eliade (Mircea Eliade) (1907-1986) - rakstnieks un mitoloģijas pētnieks
- Klāra Haskila (Clara Haskil) (1895-1960) - pianiste
- Henrijs Koande (Henri Coandă) (1886–1972) - inženieris
- Maikls Kretū (Michael Cretu, Curly M.C.) (1957-) - mūziķis
- Aleksandra Marija Lara (Alexandra Maria Lara) (1978-) - aktrise
- Dinu Lipati (Dinu Lipatti) (1917–1950) - pianists
- Gerasims Luka (Gherasim Luca) (1913-1994) - dzejnieks
- George Marinesku (Gheorghe Marinescu) (1863-1938) - neirologs
- Jakobs Moreno (Jacob L. Moreno) (1889-1974) - psihoterapeits
- Adrians Nestase (Adrian Năstase) (1950-) - politiķis
- Ilije Nestase (Ilie Năstase) (1946-) - tenisists
- Nikolae Paulesku (Nicolae Paulescu) (1869-1931) - fiziologs, insulīna atklājējs
- Edvards Robinsons (Edward G. Robinson) (1893–1973) - aktieris
