Berlīne
Vikipēdijas raksts
|
|||
| Iedzīvotāji (2005) | 3 395 189 | ||
| Pirmoreiz rakstos | no 1244.g | ||
| Federālā zeme | Berlīne | ||
| Mājaslapa | http://www.berlin.de | ||
Berlīne - (vāciski - Berlin) ir Vācijas galvaspilsēta un arī valsts lielākā pilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme. Ar 3 426 000 iedzīvotājiem tā ir otra lielākā (aiz Londonas) pilsēta Eiropas Savienībā. Jāpiezīmē, ka pirms 2.pasaules kara pilsētā bija ap 4 500 000 iedzīvotāju. No 1949.gada līdz 1990.gadam tā bija sadalīta Austrumberlīnē un Rietumberlīnē.
Berlīne atrodas Vācijas ziemeļaustrumos Šprē un Hāvelas upju krastos.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Īsa vēsture
Berlīne būtībā ir ļoti jauna pilsēta. Tā sāka strauji attīstīties tikai pēc 1871.gada, kad tā kļuva par Vācu impērijas galvaspilsētu. Tomēr XX.gs vēsturē Berlīnei ir īpaša nozīme. Tā kļuva par Trešā Reiha galvaspilsētu, kaut arī Hitlers to ienīda un uzskatīja to par vienu no neglītākajām pilsētām pasaulē. Viņš uzdeva savam iemīļotākajam arhitektam Albertam Špēram radīt t.s. Welthauptstadt Germania (Pasaules galvaspilsētu Germāniju), nojaucot veco apbūvi un radot gigantiskas klasicisma stila celtnes. Maz kas tika realizēts no šiem plāniem, bet 1945.gadā Berlīne gandrīz pilnībā (70%) tika nopostīta.
Pēc Vācijas kapitulācijas pilsēta tika sadalīta četrās okupācijas zonās - ASV, Lielbritānijas, Francijas un PSRS. Tādējādi pilsēta kļuva par Aukstā kara krustpunktu. Berlīne (faktiski Austrumberlīne) kļuva par VDR galvaspilsētu, bet Rietumberlīne saglabāja okupētas teritorijas statusu. 1948.gada 26.jūnijā PSRS varas iestādes sāka Berlīnes blokādi, pārtraucot Rietumberlīnes apgādi ar produktiem un citām precēm. Rietumu sabiedrotie noorganizēja "gaisa tiltu" Berlīnes apgādei. Lai neļautu Austrumberlīnes iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumiem, 1961.gada 13.augustā tika uzcelts Berlīnes mūris, kas kopā ar sadalīto pilsētu ir kļuvis par Aukstā kara simboliem.
Berlīnes mūris krita 1989.gada 9.novembrī un šo datumu pieņem par Aukstā kara beigām. 1991.gada jūnijā Bundestāgs nolemj pārcelt apvienotās Vācijas galvaspilsētu no Bonnas uz Berlīni.
[izmainīt šo sadaļu] Ievērojamākās vietas
- Alexanderplatz - Berlīnes centrālais laukums.
- Brandenburgas vārti - Berlīnes un visas Vācijas simbols, attēlots uz Vācijas eiro monētām.
- Neptunbrunnen (Neptūna strūklaka) - slavenākā Berlīnes strūklaka.
- Potsdamas laukums - Berlīnes modernā arhitektūra.
- Reihstāga ēka - atjaunotā Vācijas parlamenta celtne.
- Tiergarten - slavenākais Berlīnes parks.
- Unter den Linden - Berlīnes centrālā iela.
- Uzvaras kolonna - ar Berlīnes simbolu - eņģeli.
[izmainīt šo sadaļu] Filmas par Berlīni
- Berlin: Die Sinfonie der Großstadt (Berlīne: lielpilsētas simfonija) (1927) - rež. Valters Rutmans (Walter Ruttmann).
- Germania anno zero (Vācija - nulles stunda) (1948) - rež. Roberto Roselīni (Roberto Rossellini).
- Cabaret (Kabarē) (1972) - rež. Bobs Foss (Bob Fosse).
- Berlin Alexanderplatz (Berlīne, Aleksandra laukums) (1980) - rež. Rainers Verners Fasbinders (Rainer Werner Fassbinder).
- Christiane F. - Wir Kinder vom Bahnhof Zoo (Mēs - Zoo stacijas bērni) (1981) - rež. Uli Ēdels (Uli Edel).
- Der Himmel über Berlin (Eņģelis pār Berlīni) (1987) - rež. Vims Venderss (Wim Wenders).
- Good Bye Lenin! (2003) - rež. Volfgangs Bekers (Wolfgang Becker).
- Der Untergang (Sakāve) (2004) - rež. Olivers Hiršbīgels (Oliver Hirschbiegel).
[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki
Berlīnē dzimuši:
- Fridrihs Vilhelms II - Prūsijas karalis.
- Aleksandrs fon Humbolts -zinātnieks.
- Valters Ratenaus -politiķis.
- Gustavs Štrēzemans -politiķis.
- Valters Gropiuss -arhitekts.
- Erihs fon Manšteins -karavīrs.
- Herberts Markūze -filosofs.
- Marlēna Dītriha -aktrise un dziedātāja.
 Brandenburgas vārti |
 Reihstāgs |
 Uzvaras kolonna |
 Berlīnes Doms naktī |
 |
Vācijas federālās zemes | |
|---|---|---|
|
Bādene-Virtemberga | Bavārija | Berlīne | Brandenburga | Brēmene | Hamburga | Hesene | Lejassaksija | Meklenburga-Priekšpomerānija | Reinzeme-Pfalca | Saksija | Saksija-Anhalte | Šlēzviga-Holšteina | Tīringene | Zāra | Ziemeļreina-Vestfālene |
||
