Parīze

Vikipēdijas raksts

Parīze (Paris) - pilsēta Francijas ziemeļdaļā pie Sēnas upes. Francijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta, politiskais, biznesa un kultūras centrs. Tā ir viena no tūristu visapmeklētākajām pilsētām pasaulē. Kopš viduslaikiem Parīze ir viena no Eiropas svarīgākajiem intelektuālajiem un mākslas centriem. Daudzas no Eiropas politiskajām, mākslas un kultūras parādībām ir dzimušas tieši Parīzē.

Ville de Paris

Iedzīvotāji (2005)

2 138 551
ap 9 500 000 (aglom.)

Dibināta

ap 250.g p.m.ē.

Citi nosaukumi

Lutetia (Senās Romas laikos)
Parijs (nīderlandiešu)
Parigi (itāļu)
Париж (krievu)

reģions

Ildefransa

departaments

Parīze

Mājaslapa

www.paris.fr

Eifeļa tornis

Wikimedia Commons ir pieejami multimēdiju faili par šo tēmu. Skat.:

Parīze

Parīze ir UNESCO, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un Svaru un mēru starptautiskā biroja (BIMP) mītnes vieta.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Pirmās rakstītās ziņas par Parīzi, toreiz Lutēciju (Lutetia), sastopamas Cēzara darbā "Piezīmes par Gallu karu" (Commentarii de bello Gallico). Lutēcija toreiz bija gallu cilts Parisii zvejnieku ciemats.

Pēc Verkingoteriksa (Vercingetorix) sacelšanās Lutēcija nokļuva romiešu varā, strauji attīstījās, kaut arī nebija provinces galvaspilsēta. 215.gadā pilsētu sāka saukt par Parīzi. Ap 3.gs izplatās kristietība, pirmais Parīzes bīskaps sv. Denī (Saint Denis) tiek nogalināts Merkura kalnā (Mons Mercurius), kuru pārsauc par Mocekļu kalnu (Mons Martis), tagad tā ir Monmatra, bet nāves vietā uzcelta Sendenī katedrāle - Francijas karaļu kapenes.

464.gadā pilsētu ieņem franku karalis Hilderiks I. Hilderika dēls Hlodviks izvēlas Parīzi par Franku valsts galvaspilsētu, tomēr Kārlis Lielais pārceļ savas valsts galvaspilsētu uz Āheni.

845.gadā Parīzi noposta vikingu sirotāji (sāgas apgalvo, ka tas bija Zviedrijas karalis Ragnārs Lodbroks (Ragnar Lodbrok)).

987.gadā par Francijas karali tiek ievēlēts Kapetingu dinastijas pārstāvis Hugo Kapets (Hugues Capet) un Parīze kļūst par Francijas galvaspilsētu.

Kaut arī iesākumā Francijas karaļa domēns ir tikai Ildefransa, Parīzes nozīmība gadu gaitā aug. 1163.g tiek sākta celt Parīzes Dievmātes katdrāle.

1257.gadā tiek nodibināta Sorbonna - viens no ievērojamākajiem viduslaiku Eiropas garīgajiem centriem. Šeit darbojušies Alberts Lielais, Akvīnas Toms.

Kad 1328.gadā izbeidzas Kapetingu dinastija, uz Francijas karaļa troni pretendē gan angļu Plantageneti, gan franču Valuā dinastija, sākas Simtgadu karš, tāpēc viss XIV.gs Parīzē ir juku, epidēmiju, nemieru un sacelšanās laiks. 1420.gadā Parīzi ieņem angļu karaspēks. 1437.gadā franči atgūst pilsētu.

1534.gadā Parīzē Ignācijs Lojola nodibina Jezuītu ordeni. 1572.gada 23.augustā Parīzē notiek hugenotu slaktiņš - Sv.Bērtuļa nakts.

1682.gadā karalis Luī XIV (Karalis-Saule) pārceļ Francijas galvaspilsētu no Parīzes uz netālo Versaļu.

1789.gada 14.jūlijā ar Bastīlijas ieņemšanu Parīzē sākas Lielā Franču revolūcija.

1804.gada 18.maijā Napoleons Parīzē kronēja sevi par imperatoru.

1815.gadā pēc Vaterlo kaujas Francijā atjaunojas Burbonu dinastija.

1848.gada 22.februārī karalis tiek gāzts, un nodibinās Otrā republika.

1852.gadā Napoleons III nodibina Otro impēriju.

1870.gadā sākas Franču-prūšu karš, 4.septembrī Napoleons III atsakās no troņa un nodibinas Trešā republika. Kara beigās, kad Parīze atrodas prūšu ielenkumā pilsētā nodibinas Parīzes komūna.

Trešās republikas laikā Parīze attīstas ļoti strauji - tiek veikti lieli pārbūves darbi.

1878., 1889. un 1900. gadā Parīzē notiek Vispasaules izstādes, bet 1900.gadā - Olimpiskās spēles. Lielā mērā pateicoties impresionistiem, Parīze kļūst par modernās mākslas centru. Tajā pašā laikā Parīze ir slavena kā "Eiropas grēku galvaspilsēta" ar daudziem bordeļiem, kafejnīcām, kabarē.

1.kara laikā, pateicoties uzvarai Pirmajā kaujā pie Marnas, vācieši Parīzi neieņēma, tomēr tā dažreiz tika bombardēta ar milzīgu lielgabalu - "Lielo Bertu".

Starp pasaules kariem Parīze ir vispāratzīts pasaules mākslas centrs. 1924.gadā Parīzē atkal notiek Olimpiskās spēles, bet 1937.gadā - Vispasaules izstāde ar gigantiskiem Vācijas un PSRS paviljoniem.

1940.gada 14.jūnijā Parīzi gandrīz bez pretošanās ieņem vācu karaspēks. 1944.gada 19.augustā Parīzē sākās pretvācu sacelšanās. Kaut arī Hitlers pilsētas vācu komendantam Dītriham fon Holticam (Dietrich von Choltitz) vairrākkkārt pavēlēja nopostīt pilsētu, komendants ignorēja šīs pavēles, izglābjot pilsētu no nopostīšanas. Parīze tāpēc ir viena no retajām Eiropas pilsētām, kura gandrīz nav postīta pasaules karā.

1968.gada maijā Parīzē sākas studentu nemieri - viens no pagrieziena punktiem Rietumeiropas politiskajā un sociālajā attīstībā.

2005.gada oktobra beigās Parīzes nabadzīgajās priekšpilsētās notiek musulmaņu jaunatnes nemieri.

[izmainīt šo sadaļu] Ievērojamas vietas

Elizejas Lauki (Avenue des Champs-Élysées) - Parīzes slavenākā iela.
Eifeļa tornis (Tour Eiffel) - Parīzes simbols. "Pagaidu" tērauda tornis celts 1889.gadā par godu Vispasaules izstādei.
Latīņu kvartāls (Quartier Latin) ar Sorbonnu (Sorbonne) - Parīzes studentu rajons kopš viduslaikiem.
Luvra (Musée du Louvre) - viens no slavenākajiem pasaules mākslas muzejiem.
Monmatra (Montmartre) - vēsturisks mākslinieku rajons.
Mulenrūža (Moulin Rouge) - slavens kabarē.
Panteons (Panthéon de Paris) - ievērojamu franču kapavieta.
Parīzes Dievmātes katedrāle (Notre Dame de Paris) - Parīzes galvenā baznīca.
Triumfa arka (Arc de Triomphe) - 1806.gadā sākts un 1836.gadā pabeigts piemineklis Francijas militērajām uzvarām.
Žorža Pompidū centrs (Centre Georges-Pompidou) - slavens modernās mākslas muzejs.

[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki

Parīzē dzimuši:

Adolfs Adāns (Adolphe Adam) (1803-1856) - komponists.
Izabella Adžāni (Isabelle Adjani) (1955-) - aktrise.
Luī Aragons (Louis Aragon) (1897-1982) - rakstnieks.
Šarls Aznavūrs (Charles Aznavour) (1924-) - dziedātājs.
Bridžita Bardo (Brigitte Bardot) (1934-) - aktrise.
Antuāns Bekerels (Antoine Henri Becquerel) (1852-1908) - fiziķis.
Pjērs-Žans Beranžē (Pierre-Jean de Béranger) (1780-1857) - dziesminieks.
Anrī Bergsons (Henri Bergson) (1859-1941) - filozofs.
Sāra Bernāra (Sarah Bernhardt) (1844-1923) - aktrise.
Sirano de Beržeraks (Cyrano de Bergerac) (1619-1655) - dramaturgs.
Liks Besons (Luc Besson) (1959-) - kinorežisors.
Pjērs Bezjē (Pierre Bézier) (1910-1999) - inženieris.
Žiljeta Binoša (Juliette Binoche) (1964-) - aktrise.
Žoržs Bizē (Georges Bizet) (1838-1875) - komponists.
Šarls Bodlērs (Charles Baudelaire) (1821-1867) - dzejnieks (Ļaunuma puķes , Les fleurs du mal, 1857)
Pjērs Bomaršē (Pierre de Beaumarchais) (1732-1799) - dramaturgs.
Simona de Bovuāra (Simone de Beauvoir) (1908-1986) - filozofe.
Žans-Batists Dalambērs (Jean Baptiste d'Alembert) (1717-1783) - matemātiķis.
Gī Debors (Guy Debord) (Guy Debord) (1931-1994) - mākslinieks.
Edgars Degā (Edgar Degas) (1834-1917) - gleznotājs.
Katrīne Denēva (Catherine Deneuve) (1943-) - aktrise.
Žils Delēzs (Gilles Deleuze) (1925-1995) - filozofs.
Aleksandrs Dimā (dēls) (Alexandre Dumas fils) (1824-1895) - rakstnieks.
Rūdolfs Dīzelis (Rudolf Diesel) (1858-1913) - inženieris.
Anatols Franss (Anatole France) (1844-1924) - rakstnieks.
Žans Fuko (Jean Foucault) (1819-1868) - fiziķis.
Žans-Liks Godārs (Jean-Luc Godard) (1930-) - kinorežisors.
Pols Gogēns (Paul Gauguin) (1848-1903) - gleznotājs.
Šarls Guno (Charles Gounod) (1818-1893) - komponists.
Izabella Ipēra (Isabelle Huppert) (1955-) - aktrise.
Nikolā Karno (Nicolas Carnot) (1796-1832) - matemātiķis.
Pjērs Kirī (Pierre Curie) (1859-1906) - fiziķis.
Žans-Batists Koro (Jean-Baptiste Corot) (1796-1875) - gleznotājs.
Ogistēns Košī (Augustin Cauchy) (1789-1857) - matemātiķis.
Pjērs de Kubertēns (Pierre de Coubertin) (1863-1937) - mūsdienu Olimpisko spēļu radītājs.
Fransuā Kuperēns (François Couperin) (1668-1733) - komponists.
Fransuā de Larošfuko (François de La Rochefoucauld) (1613-1680) - rakstnieks.
Antuāns de Lavuazjē (Antoine de Lavoisier) (1743-1794) - ķīmiķis.
Elifass Levi (Eliphas Levi) (1810-1875) - mistiķis.
Adriēns Ležāndrs (Adrien Legendre) (1752-1833) - matemātiķis.
Žans-Etjēns Liotārs (Jean-Étienne Liotard) (1702-1789) - gleznotājs.
Stefans Malarmē (Stéphane Mallarmé) (1842-1898) - dzejnieks (L'Après-midi d'un faune, 1876)
Andrē Malro (André Malraux) (1901-1976) - rakstnieks.
Eduārs Manē (Édouard Manet) (1832-1883) - gleznotājs.
Žoržs Meljess (Georges Méliès) (1861-1938) - kinorežisosrs.
Prospērs Merimē (Prosper Mérimée) (1803-1870) - rakstnieks (Karmena, Carmen, 1845)
Somersets Moems (Somerset Maugham) (1874-1965) - rakstnieks.
Klods Monē (Claude Monet) (1840-1926) - gleznotājs.
Gistavs Moro (Gustave Moreau) (1826-1898) - mākslinieks
Pjērs Omidjārs (Pierre Omidyar) (1967-) - uzņēmējs.
Fransuā Ozons (François Ozon) (1967-) - kinorežisors.
Vilfredo Pareto (Vilfredo Pareto) (1848-1923) - ekonomists.
Šarls Pero (Charles Perrault) (1628-1703) - rakstnieks.
Edīte Piafa (Edith Piaf) (1915-1963) - dziedātāja.
Fransiss Pikabia (Francis Picabia) (1879-1953) - mākslinieks.
Marsels Prusts (Marcel Proust) (1878-1922) - rakstnieks (Zudušo laiku meklējot, À la recherche du temps perdu, 1913-27)
Fransiss Pulenks (Francis Poulenc) (1899-1963) - komponists.
Ogists Rodēns (Auguste Rodin) (1840-1917) - tēlnieks.
marķīzs de Sads (Marquis de Sade) (1740-1814) - augstmanis.
Žorža Sanda (George Sand) (1804-1876) - rakstniece.
Žans-Pols Sartrs (Jean-Paul Sartre) (1905-1980) - filozofs.
Žoržs Serā (Georges Seurat) (1859-1891) - gleznotājs.
Filips Starks (Philippe Starck) (1949-) - dizainers.
Klods Šabrols (Claude Chabrol) (1930-) - kinorežisors.
Žans-Martēns Šarko (Jean-Martin Charcot) (1825-1893) - neirologs.
Žaks Širaks (Jacques Chirac) (1932-) - politiķis, Francijas prezidents (1995-)
Šarls Taleirāns (Charles Talleyrand) (1754-1838) - diplomāts.
Fransuā Trifo (François Truffaut) (1932-1984) - kinorežisors.
Voltērs (Voltaire) (1694-1778) - filozofs.
Emīls Zolā (Émile Zola) (1840-1902) - rakstnieks.
Žans Ženē (Jean Genet) (1910-1986) - rakstnieks.
Anrē Žids (André Gide) (1869-1951) - rakstnieks.
Anrī Žifārs (Henri Giffard) (1825-1882) - izgudrotājs.
Žans Žirodū (Hippolyte Jean Giraudoux) (1882-1944) - rakstnieks.
Frederiks Žulio-Kirī (Frédéric Joliot-Curie) (1900-1958) - fiziķis.
Irēna Žulio-Kirī (Irène Joliot-Curie) (1897-1956) - fiziķe.