Žans Ženē

Vikipēdijas raksts

Žans Ženē

Žans Ženē (Jean Genet, * 1910. gada 19. decembrī Parīzē, † 1986. gada 15. aprīlī turpat) bija nozīmīgs franču rakstnieks un politiskais aktīvists. Starp viņa slavenākajiem darbiem jāmin literārā autobiogrāfija "Zagļa dienasgrāmata" (Journal du voleur), lugas "Balkons" (Le Balcon) un "Melnie" (Les Nègres).

1952. gadā Žans Pols Sartrs par Ženē publicēja garu pētījumu ar nosaukumu "Svētais Ženē, komediants un moceklis" (Saint Genet, Comédien et martyr). Tajā viņš pauda viedokli, ka Ženē uzskatāms par vienu no ievērojamākajiem XX gs. franču rakstniekiem.

[izmainīt šo sadaļu] Biogrāfija

Ženē piedzima Parīzē 1910. gadā. Viņš pieņēma mātes uzvārdu. Vecāki Ženē pameta, un viņu uzaudzināja audžuvecāki Lemorvānā. No 1926. līdz 1929. gadam Ženē tika ievietots pāraudzināšanas iestādē par sīkiem noziegumiem. Vēlāk viņš iestājās Ārzemju leģionā un no 1932. līdz 1933. gadam dienēja Marokā. 1936. un pēc tam arī 1939. gadā Ženē dezertēja. Līdz 1942. gadam viņš dzīvoja dažādās valstīs kā noziedznieks.

Ženē sāka rakstīt, izciešot sodu Frenē cietumā. 1940-to gadu sākumā viņš sastapa Žanu Kokto un drīz sāka publicēt savus darbus. 1944. gadā viņš pirmoreiz satika Žanu Polu Sartru un Simonu de Bovuāru. 1948. gadā viņam tika piespriests nāvessods par atkārtotu zādzību, taču draugi un atbalstītāji panāca, ka viņš tiek apžēlots.

Pēc 1966. gada Ženē praktiski vairs nerakstīja. Ženē atbalstīja dažādus radikālus grupējumus, piemēram, Melnās panteras ASV, palestīniešu atbrīvošanas grupas un Baader-Meinhof grupu Vācijā. Ženē nomira 1986. gada 15. aprīlī.