Kaļķakmens
Vikipēdijas raksts
Kaļķakmens - karbonātiezis, kas sastāv galvenokārt no kalcīta. Kaļķakmeņus iedala pēc struktūras un sastāva. Pēc struktūras īpašībām ižšķir brahiopodu, oolītu, kristāliskos, kunkuļainos un citu veidu kaļķakmeņus. Ja dažādu veidu piemaisījumi kaļķakmeņos ir vairāk kā 50%, tad tos iedala smilšainajos, mālainajos, kramainajos, dolomitizētos un glaukonītsaturošajos kaļķakmeņos.
[izmainīt šo sadaļu] Veidošanās
Kaļķakmeņi galvenokārt ir veidojušies seklās jūrās. Sīkāk to iedala biogēnos (ja ir bioloģiska izcelsme), hemogēnos, pārkristalizētos kā arī drupu jauktas izcelsmes.
Metamorfisma procesā kaļķakmeņi pārvēršās par marmoriem.
[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana
Būvmateriālu rūpniecībā kaļķakmeni izmanto cementa un kaļķu ražošanā. Cukura rūpiecībā kaļķakmeni izmanto biešu jēlsulas attīrīšanai. Ķīmiskajā rūpniecībā kaļķakmeni izmanto sodas, kalcija karbīda un minerālmēslu ražošanā. Stikla ražošanā kaļķakmeni izmanto, kā piedevu, lai uzlabotu stikla termisko un ķīmisko izturību. Lauksaimniecībā kaļķakmeni izmanto augsnes kaļķošanai un kā piedevu lopbarībā.
|
|
Šis raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
