Kallimahs (dzejnieks)
Vikipēdijas raksts
Sengrieķu literatūra |
{{{atteels}}} |
{{{paraksts}}} |
Pirmsākumi |
Homērs - Hēsiods |
Klasiskais laikmets |
Dramaturģija: |
Aishils - Sofokls - Eiripīds - Aristofāns |
Dzeja: |
Alkajs - Alkmāns - Anakreonts - Arhilohs - Bakhilīds - Hiponakts - Ibiks - Kallīns - Ksenofans - Mimnerms - Pindars - Sapfo - Sēmonīds - Simonīds - Solons - Stēsihors - Teognīds - Tirtajs |
Vēsturiskā, retoriskā un filozofiskā proza: |
Aristotelis - Dēmostens - Hērodots - Ksenofonts - Līsijs - Platons - Tukidīds |
Fabula: |
Ēzops |
Hellēnisma laikmets |
Dramaturģija: |
Menandrs |
Dzeja: |
Asklepiāds - Kallimahs - Meleagrs - Rodas Apollonijs - Teokrīts |
Romas laikmets |
Samosatas Lukiāns - Longs - Plūtarhs |
Skat. arī |
Sengrieķu rakstnieki |
Kallimahs (Καλλίμαχος, * ap 310.-305.g. p.m.ē. Kirēnē, † ap 240.g. p.m.ē.) bija viens no izcilākajiem hellēnisma laikmeta sengrieķu dzejniekiem. Kallimahs rakstījis elēģijas, epigrammas, epīlijus, himnas, kā arī zinātniska rakstura darbus. Kallimaha darbi atstājuši lielu ietekmi uz romiešu dzejniekiem Ovīdiju, Katullu un jo īpaši Sekstu Properciju.
Ap 290.g. p.m.ē. Kallimahs atstājis Kirēni, un devies uz Aleksandriju, kur sākotnēji strādājis par skolotāju, tad darbojies Ptolemaja II galmā, kā arī strādājis slavenajā Aleksandrijas bibliotēkā.
[izmainīt šo sadaļu] Literatūra
- Sengrieķu literatūras antoloģija. – Rīga: Zvaigzne, 1990. ISBN 5-405-00404-9