Samosatas Lukiāns
Vikipēdijas raksts
Sengrieķu literatūra |
Lukiāns |
Pirmsākumi |
Homērs - Hēsiods |
Klasiskais laikmets |
Dramaturģija: |
Aishils - Sofokls - Eiripīds - Aristofāns |
Dzeja: |
Alkajs - Alkmāns - Anakreonts - Arhilohs - Bakhilīds - Hiponakts - Ibiks - Kallīns - Ksenofans - Mimnerms - Pindars - Sapfo - Sēmonīds - Simonīds - Solons - Stēsihors - Teognīds - Tirtajs |
Vēsturiskā, retoriskā un filozofiskā proza: |
Aristotelis - Dēmostens - Hērodots - Ksenofonts - Līsijs - Platons - Tukidīds |
Fabula: |
Ēzops |
Hellēnisma laikmets |
Dramaturģija: |
Menandrs |
Dzeja: |
Asklepiāds - Kallimahs - Meleagrs - Rodas Apollonijs - Teokrīts |
Romas laikmets |
Samosatas Lukiāns - Longs - Plūtarhs |
Skat. arī |
Sengrieķu rakstnieki |
Samosatas Lukiāns (sengrieķu Λουκιανὸς Σαμοσατεύς, latīņu Lucianus; * ap 120.g., † 180.g.) bija Romas retors un satīriķis, kurš rakstījis grieķu valodā. Viņa pazīstamākie darbi ir dialogu cikli "Dievu sarunas", "Hetēru sarunas", "Mirušo sarunas" un "Jūras sarunas". Savā ziņā Lukiānu var uzskatīt arī par pirmo zinātniskās fantastikas autoru (stāsts Vera Historia). Līdz mūsdienām saglabājušies aptuveni 80 darbi, par kuru autoru tradicionāli tiek uzskatīts Lukiāns. Lukiāna satīriskie darbi atstājuši nozīmīgu ietekmi uz Roterdamas Erasma, Fransuā Rablē, Džonatana Svifta literāro darbību.
Lukiāns dzimis Samosatā (mūsdienu Turcijas teritorijā). Viņš apceļojis Joniju, Grieķiju, Itāliju un pat Galliju, kur uzstājies kā retors un kļuvis visai slavens un turīgs. Iespējams, ka Lukiāns miris Atēnās.
[izmainīt šo sadaļu] Literatūra
- Lukiāns. Dievu, mirušo un hetēru sarunas. – Rīga : Zinātne, 1980.
- Sengrieķu literatūras antoloģija. – Rīga: Zvaigzne, 1990. ISBN 5-405-00404-9