Menandrs
Vikipēdijas raksts
Sengrieķu literatūra |
Attēls:Menander-bust-cutout ROM.jpg |
Menandrs |
Pirmsākumi |
Homērs - Hēsiods |
Klasiskais laikmets |
Dramaturģija: |
Aishils - Sofokls - Eiripīds - Aristofāns |
Dzeja: |
Alkajs - Alkmāns - Anakreonts - Arhilohs - Bakhilīds - Hiponakts - Ibiks - Kallīns - Ksenofans - Mimnerms - Pindars - Sapfo - Sēmonīds - Simonīds - Solons - Stēsihors - Teognīds - Tirtajs |
Vēsturiskā, retoriskā un filozofiskā proza: |
Aristotelis - Dēmostens - Hērodots - Ksenofonts - Līsijs - Platons - Tukidīds |
Fabula: |
Ēzops |
Hellēnisma laikmets |
Dramaturģija: |
Menandrs |
Dzeja: |
Asklepiāds - Kallimahs - Meleagrs - Rodas Apollonijs - Teokrīts |
Romas laikmets |
Samosatas Lukiāns - Longs - Plūtarhs |
Skat. arī |
Sengrieķu rakstnieki |
Menandrs (Μένανδρος, 342-291 p.m.ē.) bija sengrieķu dramaturgs, ievērojamākais grieķu "jaunās komēdijas" pārstāvis. Menandrs uzrakstīja vairāk kā 100 lugu, bet ieguva tikai 8 uzvaras atēniešu drāmas festivālos.
Tematiski Menandrs pievērsās sadzīves jautājumiem, ģimenes problēmu risinājumam, sievietes stāvoklim sabiedrībā, atrastā bērna motīvam. Saglabājušies fragmenti no tādām lugām kā "Varonis", "Šķīrējtiesa", "Nogrieztā matu pīne", savukārt no lugas "Īgņa" trūkst tikai dažu rindiņu.