Juzefs Bems
Vikipēdijas raksts
Juzefs Zahariašs Bems (Józef Zachariasz Bem) (dzimis 1794.gada 14.martā Tarnovā Austrijā (tagad Polijā); miris 1850.gada 10.decembrī Alepo, Osmaņu impērijā (tagad Sīrijā)) - poļu politiķis un militārais darbinieks; poļu, ungāru un turku armiju ģenerālis.
[izmainīt šo sadaļu] Īsa biogrāfija
Dzimis Tarnovā jurista ģimenē. 15 gadu vecumā iestājies karaskolā, un jau 18 gadu vecumā piedalās Napoleona karagājienā pret Krieviju. No 1815.gada līdz 1825.gadam Polijas caristes armijā, kad atlaists par politisko neuzticamību, un emigrējis uz Austriju.
Viens no Novembra sacelšanās Polijā līderiem. Komandēja sacelšanās dalībnieku artilērijas daļas. Vadīja Varšavas aizstāvēšanu pret krievu karaspēku. Pēc sacelšanās sakāves emigrācijā, uzturējās dažādās valstīs, cenšoties organizēt poļu leģionus.
Pēc 1848.gada revolūcijas sākšanās Austrijā un Ungārijā, vispirms vadīja Vīnes aizstāvēšanu pret ķeizara karaspēku, bet pēc tam Ungārijā kļuva par vienu no ungāru sacelšanās miltārajiem līderiem, vispirms vadot revolucionāro armiju Transilvānijā, bet revolūcijas beigu periodā kļūstot par visas Ungārijas armijas virspavēlnieku.
Pēc 1848.gada revolūcijas sakāves emigrēja uz Osmaņu impēriju, dzīvoja Kitahjā (Kütahya), iestājās sultāna militārajā dienestā, pārgāja islāmā, pieņemot Muratpašā vārdu.
1929.gadā ģenerāļa Bema mirstīgās atliekas tika pārvestas no Alepo uz dzimto pilsētu Tarnovu un apglabātas mauzolejā pilsētas parkā.
