Poļi
Vikipēdijas raksts
Poļi (pašnosaukums - polacy) - liela tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji. Kopējais skaits pasaulē apm. 49 miljoni. Tauta ar bagātīgu vēstures mantojumu, un būtisku ietekmi Eiropas zinātnē un kultūrā. Viena no reliģiozākajām tautām mūsdienu Eiropā.
| Polacy | |
|---|---|
 |
|
| Skaits: | ~50 milj. |
| Dzīvo: | Polija: 38,5 milj. (98%) ASV:5,6 milj. |
| Valoda: | poļu valoda |
| Reliģija: | katolisms |
| Etnogrāfiskās grupas: | kašūbi mazuri gurali |
| Radniecīgās tautas: | čehi, slovāki, sorbi |
[izmainīt šo sadaļu] Izcelsme un vēsture
Poļu nosaukums radies no rietumslāvu cilts (maztautas) vārda - poļāni (polanie), kas jau no 8.gs dzīvoja rajonā ap mūsdienu Poznaņu Vartas upes baseinā. Vārda polanie tulkojums ir vienkārši lauku (tīrumu) iedzīvotāji (pole - lauks,tīrums). Tieši poļānu vidū konsolidējās poļu tautas kodols, šeit 9.gs radās pirmā Polijas valsts Pjastu dinastijas vadībā, un šeit atradās pirmās Polijas galvaspilsētas - Gņezno, Poznaņa. Konsolidējot ap sevi citas rietumslāvu ciltis Vislas baseinā, pamazām veidojās kopīga poļu identitāte.
Visu poļu tautas pastāvāšanas laiku viens no galvenajiem jautājumiem bija sadzīvošana vai pretdarbība vāciešiem, kuru politika Drang nach Osten galvenokārt bija vērsta pret poļu apdzīvotajiem apgabaliem. Šajā ciņā tika piedzīvotas gan spožas uzvaras (Grīnvaldes kauja), gan rūgti zaudējumi (Polijas dalīšanas).
Savukārt austrumu vierzienā, nodibinoties Rečai Pospoļitai (Rzeczpospolita Obojga Narodów), poļu tauta ietekmējusi lietuviešu, baltkrievu un ukraiņu tautu mentalitāti un kultūru.
16.gs vidū poļi (kopā ar lietuviešiem) spēja radīt vienu no tālaika Eiropas lielvarām - Reču Pospoļitu ar savdabīgu valsts iekārtu - muižnieku republiku - monarhiju, tomēr 18.gs beigās tā dažādu iekšēju un ārēju iemeslu dēļ tika sadalīta starp spēcīgākajiem kaimiņiem - Prūsiju, Krieviju un Austriju, kas radīja pirmo poļu emigrantu vilni Eiropā un Amerikā.
Kopš Polijas valsts izzušanas, 19.gs Eiropā radās t.s. poļu jautājums. Poļi cīņā par savas valsts atjaunošanu kļuva par pastāvošā politiskā status quo niknākajiem ienaidniekiem. Bieži jebkurās revolūcijās, nemieros poļi bija nemiernieku pirmajās rindās.
Pēc 1.pasaules kara, sabrūkot Austroungārijai un cariskajai Krievijai, 1918.gada 11.novembrī atkal nodibinājās neatkarīga Polijas valsts (Rzeczpospolita Polska).
Smags izaicinājums poļu tautas pastāvēšanai bija 2.pasaules karš, jo Polijas valsts tika iznīcināta vienlaicīgi no diviem agresoriem - PSRS un hitleriskās Vācijas puses, kura katra savā okupācijas zonā veica apzinātas poļu elites iznīcināšanas akcijas. Poļi atbildēja ar niknu pretošanos (skat. Polijas slepenā valsts).
Lai arī 2.pasaules karā Polija zaudēja 22% no iedzīvotājiem un ievērojamas teritorijas valsts austrumos, kara rezultātā Polija ieguva ievērojamas teritorijas rietumos uz Vācijas rēķina, un, veicot etniskās tīrīšanas, faktiski kļuva par mononacionālu valsti.
