Antverpene

Vikipēdijas raksts

Antverpene (Antwerpen) - pilsēta Beļģijas ziemeļos Šeldas upes grīvā, Flandrijā. Otra lielākā Beļģijas pilsēta un lielākā Beļģijas osta. Antverpenes provinces centrs.

Antwerpen

Iedzīvotāji (2005)

463 256
1 124 085 (aglom.)

Rakstos no

IV gs

Citi nosaukumi

Anvers (franču)
Antwerp (angļu)

reģions

Flandrija

province

Antverpenes province

Mājaslapa

http://www.antwerpen.be/

Wikimedia Commons ir pieejami multimēdiju faili par šo tēmu. Skat.:

Antverpene

Grote Markt laukums Antverpenes vecpilsētā

Slavena kā pasaules dimantu tirdzniecības centrs, kurš tradicionāli ir dažu hasīdu ebreju ģimeņu rokās.

Antverpenē atrodas viens no vecākajiem un slavenākajiem zoodārziem pasaulē.

Kopš XX gs. 90-ajiem gadiem Antverpene ir slavena kā modes dizaina centrs (skat. Antverpenes sešinieks).

Slavenākā Antverpenes baznīca ir Onze-Lieve-Vrouwekathedraal, kurā atrodami Rubensa darbi. Antverpene ir cieši saistīta ar šī ievērojamā flāmu gleznotāja dzīvi.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Pirmoreiz pieminēta IV gs. kā vieta Germānijā. XI gs. Pirmā Krusta kara vadonis Godfreijs de Buljons (Godefroy de Bouillon) pieminēts kā Antverpenes marķīzs.

Tomēr Antverpenes strauja attīstība sākās XV gs. beigās, kad Brige zaudēja savu nozīmību. Osta strauji auga un 1560.gadā Antverpene kļuva par otro lielāko Eiropas pilsētu uz ziemeļiem no Alpiem. Dažādos laikos ostas galvenās preces bija garšvielas, sudrabs, tekstils.

1566.gadā Antverpenē sākās reformācija, kura izvērtās svētbilžu grautiņos, un Antverpene kļuva par Nīderlandes revolūcijas centru. 1576. gada 4.novembrī spāņu karaspēks ieņem Antverpeni un nogalina 6000 iedzīvotāju. 1585.gadā no pilsētas tiek padzīti visi protestantu iedzīvotaji, un Amsterdama Antverpenes vietā pamazām sāk kļūt par svarīgāko tirdzniecības centru.

Kad izveidojas Nīderlande, Antverpenes nozīme pamazām samazinās, jo Šeldas upes estuārs nokļūst Nīderlandē, kurai jāmaksā muita. Samazinās arī pilsētas iedzīvotāju skaits (vismazākais tas ir ap 1800.gadu - zem 40 000).

1830.gadā, Beļģijas revolūcijas laikā, Antverpeni sagrābj beļģu nemiernieki, bet pilsētas citadele paliek nīderlandiešu garnizona rokās. Citadele kapitulē tikai 1832.gadā, līdz tam periodiski bombardējot pilsētu, un nodarot tai postījumus.

1.pasaules kara laikā Antverpeni pēc smagām cīņām ieņem vācu armija, piespiežot beļģu armiju atiet uz rietumiem.

1920.gadā Antverpenē notiek Vasaras Olimpiskās spēles.

2.pasaules kara laikā pilsētu okupē vācu karaspēks. 1944.gada 4.septembrī to ieņem angļu karaspēks. Vācieši, cenšoties iznīcināt svarīgo Antverpenes ostu, smagi bombardē to ar V-2 raķetēm.