Čārlzs Darvins

Vikipēdijas raksts

Čārlzs Roberts Darvins (dzimis 1809. gada 12. februārī, miris 1882. gada 19. aprīlī) ir angļu dabaszinātnieks, kura revolucionārā teorija lika pamatus mūsdienu izpratnei par evolūciju, evolūcijas teorijas (Darvinisma) pamatlicējs.

Čārlzs Darvins ir dzimis 1809.gada 12.februārī. Viņa tēvs bija ārsts un uzskatīja, ka arī dēlam jāstudē medicīna. Bet izrādījās, ka Čārlzs nespēj skatīties uz asinīm. Pēc diviem studiju gadiem, kad viņš novēroja dažas bez anestēzijas veiktas operācijas, viņš pameta medicīnu un sāka mācīties klasisko filoloģiju Kembridžas universitātē. Drīz pēc tam izrādījās, ka viņu daudz vairāk interesē ģeoloģija un botānika.

Darvins sadraudzējās ar botānikas profesoru Džonu Stivenu Henslovu, kas viņam ieteica piedalīties kādā jūras braucienā kā dabas pētniekam. Tā 1831.gada 27.decembrī Darvins ar kuģi “Beagle” devās piecu gadu ilgā ceļojumā, kura laikā viņš nodarbojās ar ģeoloģiju un bioloģiju.

Darvinam visnozīmīgākās bija tās dažas nedēļas, kuras viņš pavadīja Galapagu salās, kas atrodas uz ekvatora, apmēram 1000 kilometrus no Dienvidamerikas krastiem. Šajās salās sastopami augi un dzīvnieki, kādu nav nekur citur. Darvins bija pārsteigts, ka uz katras salas dzīvoja citāda bruņurupuču suga. Ceļojums iedragāja Čārlza veselību, pie tam vēl Argentīnā viņu sakoda infekcijas pārnēsājoši kukaiņi.

Atgriezies mājās, zinātnieks atskārta radniecību starp dažiem Galapagu salās dzīvojošajiem putniem, kuriem galvenokārt atšķīrās knābja forma. Tāpat viņi līdzinājās kādai mazu putnu sugai no Dienvidamerikas kontinenta. Darvins izsecināja, ka putnus uz salām varētu būt atnesusi vētra, un jaunajās mājās tie evolūcijas gaitā ir mainījušies.

Izpētījis visus viņam pieejamos dzīvniekus, Darvins izstrādāja dabiskās izlases teoriju. Saskaņā ar to, kaut arī vairums dzīvnieku mazuļu iet bojā, izdzīvo tie, kas vislabāk piemērojušies dzīves apstākļiem. Ja laiku pa laikam piedzimst dzīvnieks ar kādu īpatnību, kuras dēļ tas ir pārāks par citiem, viņš noteikti izdzīvo, tāpat kā viņa pēcnācēji ar šo pašu īpatnību. Tādā veidā dabiskās izlases process liek katrai dzīvo būtņu sugai attīstīties.

Darvins vilcinājās publicēt savas idejas, jo varēja iedomāties, ka daudzi tās nepieņems. Galu galā 1859.gadā iznāca viņa grāmata “Sugu izcelšanās”. Tā izsauca spēcīgu sabiedrības reakciju, jo bija pretrunā ar Bībeles dogmām. Vispāratzītais domāšanas modelis par dzīvības rašanos bija Bībeles radīšanas mācība: dažādās dzīvo būtņu sugas bija vienreizīgi un nemainīgi Dieva radītas. Darvina uzskats par visu dzīvo būtņu radniecību un kopīgajiem senčiem tajā laikā bija ķecerīgs, bet ne jauns. Pats Darvins to arī nav noliedzis un savu domāšanas modeli pieticīgi apzīmējis par «hipotēzi». Par atzīstamu patiesību to paaugstināja tikai viņa sekotāji.Bet mūsdienās retais šaubās par Darvina argumentu pareizību.

Zinātnieks ir miris 1882.gada 19.aprīlī 73 gadu vecumā. Apglabāts Vestminsteres abatistē.

---

BIBLIOGRĀFIJA

Koraļļu rifi (1842) Coral Reefs

Vulkāniskās izcelsmes salas (1844) Volcanic Islands

Ģeoloģiskie pētījumi Dienvidamerikā (1846) Geological Observations on South America

Pētījumu pieraksti (1839) Journal of Researches Piezīmes par pētījumiem ceļojumā ar kuģi “Beagle”.

Sugu izcelšanās dabiskās atlases ceļā jeb pielāgotāko formu saglabāšanās cīņā par dzīvību (1859, latviski 1914) On the Origin of Species by Means of Natural Selection, or the Preservation of Favoured Races in the Struggle for Life

Mājas dzīvnieku un kultūraugu izmaiņas (1868) 2 sējumos.

Cilvēka izcelšanās un dzimumatlase (1871) The Descent of Man and Selection in Relation to Sex Darvins pamatoja hipotēzi par cilvēka izcelšanos no pērtiķa.

Augi, kas barojas ar kukaiņiem (1875) Insectivorous Plants (1880) The Power of Movement in Plants (1881) Formation of Vegetable Mould through the Action of Worms

---

INTERNETĀ:

---

LITERATŪRA:

---

31.01.1999. no “Slavenību enciklopēdijas”, – R.: Zvaigzne ABC 1999. + papildinājumi