Oksīds
Vikipēdijas raksts
Oksīdi ir elementu binārie savienojumi ar skābekli. Gandrīz visi ķīmiskie elementi spēj veidot oksīdus. Oksīdus iedala:
- Skābie - spēj reaģēt ar bāzēm veidojot sāļus, var reaģēt ar ūdeni veidojot skābes, šajos oksīdos elementam parasti ir liela oksidācijas pakāpe. (SO2, SO3, CO2, CrO3)
- Bāziskie - Spēj reaģēt ar skābēm veidojot sāļus, var reaģēt ar ūdeni veidojot hidroksīdus, šajos oksīdos elementam parasti ir maza oksidācijas pakāpe. (Na2O, K2O2, CaO)
- Amfotērie - var reaģēt gan ar skābēm, gan arī ar bāzēm, abos gadījumos veidojot sāļus (Al2O3, ZnO)
- neitrālie (nav pārliecības par termina piemērotību) - Nereaģē ne ar skābēm, ne bāzēm. (CO)
Oksīdu kristālrežģos vai molekulās skābekļa atomi savā starpā NAV saistīti.
Skābeklis var veidot arī peroksīdus, superperoksīdus un ozonīdus. Par peroksīdiem sauc tādus savienojumus, kuros divi skābekļa atomi ir ķīmiski saistīti savā starpā. Peroksīdus uzskata par ūdeņraža peroksīda H2O2 sāļiem, jo tam piemīt vājas skābes īpašības.
Superperoksīdi satur superoksīdjonu O2. Ozonīdi satur ozonīdjonu O3. Oksīdus veido gandrīz visi ķīmiskie elementi.
