Jans Brēgels Vecākais
Vikipēdijas raksts
Jans Brēgels Vecākais (Jan Brueghel de Oude, * 1568. gadā Briselē, † 1625. gada 13.janvārī Antverpenē) bija renesanses laika flāmu mākslinieks, kurš specializējās kluso dabu un ainavu gleznošanā. Savas prasmes dēļ, kā arī gleznu tematikas iespaidā, Brēgels tika dēvēts par "Samta Brēgelu", "Puķu Brēgelu" un "Paradīzes Brēgelu". Brēgels bija Pītera Brēgela Vecākā otrais dēls; abi Pītera Brēgela Vecākā dēli kļuva par māksliniekiem, taču Jans ieguva lielāku māksliniecisko patstāvību. Brēgels bija arī Rubensa draugs un nereti viņi gleznoja kopā, Rubensam iegleznojot figūras Brēgela dabas skatos (piemēram, gleznā "Ādams un Ieva paradīzē"); šādi Brēgels sadarbojās arī ar citiem māksliniekiem. Arī Jana Brēgela dēls Jans Brēgels Jaunākais bija gleznotājs.
Jans Brēgels vecākais piedzima neilgi pirms tēva nāves, un viņu uzaudzināja vecāmāte. Gleznošanu Brēgels apguva Antverpenē. No 1589. gada līdz 1596. gadam Brēgels apceļoja Neapoli, Romu un Milānu. 1597. gadā Brēgels apmetās Antverpenē, kur tika uzņemts Svētā Lūkas ģildē un kļuva par tās vecāko. 1609. gadā erchercogs Austrijas Albrehts viņu pieņēma par galma gleznotāju. Brēgels nomira Antverpenē no holēras.
