Roma
Vikipēdijas raksts
Roma (Roma) ir Itālijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Tā atrodas pie Tibras upes netālu no Vidusjūras. Viens no Rietumu civilizācijas "šūpuļiem", jo Senajos laikos bijusi Senās Romas galvenais centrs.
Itālijas politiskais centrs. Liels ekonomikas centrs. Viena no tūristu apmeklētākajām pilsētām pasaulē.
Pilsētas centrā atrodas Vatikāns - suverēna valsts, pāvesta rezidence, tātad Roma ir visas katoļu pasaules centrs.
|
|||
| Iedzīvotāji (2005) | 2 643 771 ap 3 615 972 (aglom.) |
||
| Dibināta | Romuls 753.g p.m.ē. (leģenda) | ||
| reģions (regione) | Lacio | ||
| province (province) | Romas province | ||
| Mājaslapa | www.comune.roma.it | ||
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Pilsētai ir apmēram 2500 gadu gara vēsture, un tā ir bijusi Romas karalistes, Romas republikas un Romas impērijas, Pāvesta valsts un Itālijas centrs.
Pēc leģendas Romu 753.gadā p.m.ē. dibinājis Romuls - viens no dvīņubrāļiem. Romuls pēc tradīcijas tiek uzskatīts par pirmo Romas karali (ķēniņu). Pilsēta tiek dibināta uz viena no septiņiem Romas pakalniem - Palatīna (Palatinus) (pārējie pakalni ir Aventīns (Aventinus), Eskvilīns (Esquilinus), Kapitolijs (Capitolinus), Kelijs (Collis Caelius), Kvirināls (Quirinalis) un Vimināls (Viminalis).
Tiek lēsts, ka pēc 650.g p.m.ē. Roma nokļūst etrusku varā, tomēr ap 500.g latīņi saceļas pret tiem un 509.g nodibina Romas republiku.
390.gadā p.m.ē. galli izlaupa Romu. 246.-146.g norisinājās Romai ļoti grūtie Pūniešu kari ar Kartāgu, pēc kuriem Romas republika kļuva Vidusjūras lielvalsti.
146.-44.g p.m.ē. - nemieru un pilsoņu karu laiks (Sulla, Pompejs, Jūlijs Cēzars).
44.-14.g p.m.ē. Augusts Oktaviāns nodibina Romas impēriju.
68.-96.g - Flāviju dianstijas laiks. Kolizeja celniecība.
III gs. - Romas impērijas krīze. Karakalla termu un Aurēlija mūru celtniecība.
284.-337.g - Diokletiāna un Konstantīna valdīšana. Pirmās kristiešu bazilikas. Kauja pie Milviāna tilta. 313.gadā kriestietība kļūst par legālu Romas impērijas reliģiju (Milānas edikts). Romā ir vairāk kā miljons iedzīvotāju, bet tā vairs nav impērijas galvaspilsēta, tomēr saglabā ietekmi un kļūst par baznīcas centru. 395.gadā notiek Rietumromas impērijas un Austrumromas impērijas (Bizantijas) atdalīšanās.
410.gadā vestgoti Alarika vadībā ieņem Romu, bet 45.gadā vandāļi otrreiz ieņem un izposta Romu, no kurienes vandālisma apzīmējums.
880.gadā Kārlis Lielais Romā, Sv.Pētera katedrālē kronē sevi par Svētās Romas impērijas imperatoru.
836.gadā musulmaņi izlaupa Sv.Pētera katedrāli, bet 1000.gadā Romu izlaupa vikingi. 114.gadā nodibinās Romas komūna.
1303.gadā nodibina Romas universitāti, bet 1309.gadā pāvests Klements V pārceļ savu rezidenci uz Avinjonu. 1347.gadā Kola di Rienco pārņem varu Romā, bet 1377.gadā pāvests Grigorijs XI atgriežas Romā.
No 1420.-1519.gadam Roma kļūst par Itālijas renesanses centru. Tiek uzcelta jaunā Sv.Pētera katedrāle un Siksta kapella.
1527.gadā landsknehti ieņem Romu.
1638.g-1667.g - Baroka laiks. Romā darbojas Bernīni un Boromīni. Romā ir 120 000 iedzīvotāju.
1798.g-1799.g un 1800.g-1814.g Roma ir franču okupācijā.
1848.g-1849.g - Romas republika Mazīni un Garibaldi vadībā. 1870.gadā Romā ienāk itāļu karaspēks.
1922.gada oktobrī - Musolīni vadītais maršs uz Romu, pēc kura Itālijā varu iegūst fašisti. 1929.gadā Laterāna pilī tiek noslēgts Laterāna pakts.
1943.gadā Sabiedrotie bombardē Romu.
1978.gadā Sarkanās brigādes Romā nolaupa, bet pēc tam nogalina Itālijas premjerministru Aldo Moro, 1981.gadā turku terorists Mehmeds Ali Agdža veic atentātu pret pāvestu Jāni Pāvilu II.
1960.gadā Romā notiek vasaras Olimpiskās spēles, bet 1990.gadā Pasaules čempionāts futbolā.
[izmainīt šo sadaļu] Ievērojamākās vieta
Roma ir ārkārtīgi bagāta ar dažādu laiku arhitektūras pieminekļiem. Būtiskāki no tiem saistās ar Senās Romas un baroka attīstību. Daži no tiem:
- apmēram 900 baznīcu (no tām 25 bazilikas)
- Circus Maximus - antīkais cirks
- Forum Romanum - antīkās Romas centrs ar daudzām romiešu celtņu drupām
- Kolizejs - Romas amfiteātris
- Panteons - romiešu templis, pārbūvēts par baznīcu
- Romas katakombas - seno kristiešu pazemes kapenes
- Trevi strūklaka (Fontana di Trevi) - ievērojamākā Romas strūklaka
- vairākas seno romiešu triumfa arkas
[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki
Romā dzimuši:
- Sv.Agnese (Sancta Agnes) (-ap 250.g) - mocekle
- Džulio Andreoti (Giulio Andreotti) (1919-) - politiķis
- Gijoms Apolinērs (Guillaume Apollinaire) (1880-1918) - dzejnieks
- Dārio Ardžento (Dario Argento) (1940-) - kinorežisors
- Cecīlija Bartoli (Cecilia Bartoli) (1966-) - operdziedātāja
- Lukrēcija Bordžija (Lucrezia Borgia) (1480-1519) - augstmane
- Cezāre Bordžija (Cesare Borgia) (1475-1507) - augstmanis
- Jūlijs Cēzars (Gaius Julius Caesar) (100 p.m.ē.-44 p.m.ē.) - imperators
- Tonino Delli Kolli (Tonino Delli Colli) (1923-2005) - kinooperators
- Oracio Džentileski (Artemisia Gentileschi) (1593-1653) - gleznotājs
- Domiciāns (Titus Flavius Domitianus) (51-96) - imperators
- Jūliuss Evola (Julius Evola) (1898-1974) - filozofs
- Enriko Fermi (Enrico Fermi) (1901-1954) - fiziķis
- Gregorijs I (Gregorius Magnus) (ap 540–604) - pāvests
- Honorijs III (Honorius III) (1148-1227) - pāvests
- Huans Karloss I (Juan Carlos I) (1975-) - karalis
- Džulio Kačīni (Giulio Caccini) (ap 1545–1618) - komponists
- Katons Jaunākais (Marcus Porcius Cato Uticencis) (95 p.m.ē.–46 p.m.ē.) - politiķis
- Sv.Klements I (Clemente I) (-ap 98.g) - pāvests
- Muzio Klementi (Muzio Clementi) (1752–1832) - komponists
- Maikls Kolinss (Michael Collins) (1930-) - astronauts
- Serdžo Leone (Sergio Leone) (1929-1989) - kinorežisors
- Sofija Lorēna (Sophia Loren) (1934-) - aktrise
- Anna Manjāni (Anna Magnani) (1908–1973) - aktrise
- Marks Aurēlijs (Marcus Aurelius) (121–180) - imperators
- Franko Modiljāni (Franco Modigliani) (1918–2003) - ekonomists
- Alberto Moravia (Alberto Moravia) (1907–1990) - rakstnieks
- Džakopo Peri (Jacopo Peri) (1561–1633) - komponists
- Pijs XII (Pius XII) (1876-1958) -pāvests
- Džakomo della Porta (Giacomo della Porta) (1533-1602) - arhitekts
- Kola di Rienco (Cola di Rienzo) (1313-1354) - politiķis
- Roberto Rosselini (Roberto Rossellini) (1906-1977) - kinorežisors
- Frančesko Toti (Francesco Totti) (1976-) - futbolists
- Lorenco Valla (Lorenzo Valla) (1406-1457) - filozofs
- Džons Voterhauss (John William Waterhouse) (1849–1917) - gleznotājs
- Fransuā Žerārs (François Gérard) (1770-1837) - gleznotājs
