Evarists Galuā
Vikipēdijas raksts
Evarists Galuā (1811 – 1832)
Tikai divdesmit gadus nodzīvoja šis ģeniālais matemātiķis, pārciezdams daudz netaisnību un neizpratni. Un tomēr Evaristam Galuā pietika spēka atstāt tādu matemātikas mantojumu, kuru īsti novērtēja tikai daudzus gadus pēc viņa īsās dzīves nobeiguma.
Evarists Galuā piedzima 1811. gada 26. oktobrī Burglarēnas pilsētā netālu no Parīzes. Ģeniālā matemātiķa tēvs Nikolā bija visu iecienīts ilggadējs skolas direktors. Zēnu galvenokārt audzināja māte, kas viņu iepazīstināja ar latīņu un grieķu literatūru. Par Evarista bērnību zināms maz, vairāk atmiņu saglabājies no skolas biedriem.
Divpadsmit gadu vecumā Evarists iestājās Luidegrāva koledžā. Šeit galvenokārt mācījās augstākās buržuāzijas bērni, kas ģimenēs tika audzināti augstprātības garā. Šādas īpašības Evaristam bija svešas, un tādēļ zēns jutās vientuļš.
Skolotāji ievēroja audzēkņa spējas, un tādēļ Evarists saņēma stipendiju un dzīvoja koledžas apgādībā. Pirmajās trijās klasēs Evarists tika uzskatīts par labu skolēnu, bet priekšpēdējā klasē zēnam bija jāmācās otru gadu, jo skolotāji uzskatīja, ka viņam vāja veselība un spriedumi „vēl neesot nobrieduši”. Mācoties otru gadu, Galuā pievērsās matemātikai, kas saistīja zinātkāro prātu. Evarists ātri uztvēra matemātikas loģisko struktūru un dažās dienās izlasīja Ležandra „Ģeometriju”. Tad nāca kārta Lagranža darbiem „Skaitlisko vienādojumu atrisināšana”, „Analītisko funkciju teorija” un „Lekcijas funkciju teorijā”. Šo darbu lasīšana un attiecīgo uzdevumu atrisināšana attīstīja jaunajā matemātiķī paredzēšanas spēju.
Galuā divas reizes bija kārtojis matemātikas iestājeksāmenus, bet abas reizes nesekmīgi. Kā to izskaidrot? Galuā biogrāfi domā, ka te vainīgs jaunekļa raksturs. Viņš it kā esot sadusmojies par eksaminatoru pārāk elementārajiem jautājumiem un pat metis kādam ar tāfeles lupatu.
