Ateisms

Vikipēdijas raksts

Ateisms (no grieķu a- ("bez") un theos ("dievs")) ir uzskatu sistēma, kuras pārstāvjiem vai nu nav teistisku uzskatu, vai arī tie aktīvi noliedz jebkādu dievību eksistenci. Antīkajā pasaulē daži ateisma aspekti parādījās epikūrismā, taču izzuda no grieķu-romiešu filozofijas tradīcijām līdz ar kristietības ietekmes palielināšanos. Ateisma ideja no jauna parādījās apgaismības laikā, kad ateismā apsūdzēja tos, kas apšaubīja reliģisko status quo, taču līdz XVIII gadsimta beigām tas nostiprinājās kā augošas minoritātes filozofiskā pozīcija. Ateisms izplatījās paralēli racionālismam un humānismam, un XX gadsimtā jau bija kļuvis par bieži sastopamu uzskatu sistēmu, īpaši zinātnieku vidū.

[izmainīt šo sadaļu] Ateisma veidi

Pastāv divi galvenie ateisma veidi:

• vājais ateisms (dēvēts arī par implicīto ateismu vai negatīvo ateismu) - uzskats, ka nav redzama racionāla pamata, lai apgalvotu jebko par dievību esamību vai neesamību;
• stiprais ateisms (dēvēts arī par eksplicīto ateismu un pozitīvo ateismu) - pārliecība, ka dievi neeksistē.

Vājā ateisma pārstāvis var, piemēram, uzskatīt, ka dievību eksistence ir apšaubāma, jo tai trūkst pierādījumu. Teisti apgalvo, ka pastāv kāda dievība vai dievību grupa. Vājā ateisma pārstāvji neapgalvo pretējo; viņi atturas no piekrišanas teistiskiem apgalvojumiem. Agnosticisms ir epistemoloģiska pozīcija, ka patiesība par dievību eksistenci vai tās trūkumu nav zināma un, iespējams, nav arī izzināma. Agnostiskais teisms savukārt nozīmē uzskatu, ka dievību eksistence nav pierādāma, taču turpināšanu tai ticēt (tam pretstata agnostisko ateismu). (Skat. arī: agnosticisms.)

Racionālisti mēdz būt stiprā ateisma pārstāvji. Viņu argumentācijas pamatā, piemēram, var būt apgalvojumi, ka dievības ideja pati par sevi ir pretrunīga, tādēļ neiespējama (piemēram, ļaunuma problēmas dēļ), vai arī uzskats, ka ticība jebkam pārdabiskam nav racionāli pamatojama. Stiprā ateisma pārstāvji kā argumentu mēdz izmantot arī ticības psiholoģiskās iezīmes (piemēram, Patiesi ticīgā sindroms), kā rezultātā sliecas atbalstīt uzskatu sistēmas, kas balstās uz kritisko domāšanu, nevis ticību.

Parasti ar vārdu "ateisms" saprot tieši stipro ateismu un, lai aprakstītu vājo ateismu, lieto vārdu "agnosticisms". Pastāv arī termins "antiteisms", un ar to apzīmē uzskatu sistēmu, kas postulē, ka reliģija ir nosodāma un vairo naidu dažādu uzskatu pārstāvju starpā. Antiteisma piekritēji vēršas tieši pret reliģiju, nevis ticību.

Ateisms nav saistīts ne ar vienu konkrētu morāles vērtību sistēmu.

[izmainīt šo sadaļu] Ateisma iemesli

Pastāv daudzi un dažādi iemesli, kas rosina cilvēkus pievērsties ateismam:

• argumenti pret dievību eksistenci (piemēram, Okama asmens - princips, ka no diviem kādas parādības skaidrojumiem jāizvēlas vienkāršākais un tas, kurš prasa mazāk pieņēmumu),
• pierādījumu trūkums par labu dievību eksistencei,
• morāli un praktiski iemesli,
• sociāli iemesli,
• psiholoģiski iemesli,
• ļaunuma problēma.