Indijas okeāna zemestrīce
Vikipēdijas raksts
2004. gada 26. decembrī, pulksten 07:58:53 (00:58:53 pēc Griničas laika zonas), Indijas okeānā notika zemūdens zemestrīce, kura zinātniekiem pazīstama kā Sumatras – Andamānu zemestrīce. Zemestrīce izraisīja cunami, kas savukārt izraisīja vienu no moderno laiku vēstures postošākajām katastrofām, nogalinot 265 000 cilvēkus.
Zemestrīces stipruma vērtējums variē no 9,0 līdz 9,3 ballēm - pēdējā gadījumā tā būtu otrā spēcīgākā zemestrīce, kuru reģistrējis seismogrāfs. Pašlaik uzskata, ka zemestrīces stiprums bija 9,15 balles.
2005. gada maijā tika publicēts pētījums, kas norādīja, ka pati zemestrīce ilgusi apmēram desmit minūtes (parasti zemestrīces ilgst dažas sekundes), kā rezultātā planētas ass nobīdījās pārvietojās par vairākiem centimetriem (CNN). Tā arī izraisīja zemestrīču vētru uz visas planētas, sasniedzot pat Aļasku (žurnāls Science).
Zemestrīces epicentrs atradās Indijas okeānā uz ziemeļiem no Indonēzijai piederošās Simuēlas salas, kas atrodas rietumos no Sumatras salas. Cunami, kura viļņi sasniedza pat 30 metru augstumu, iznīcināja Indonēzijas, Indijas, Šrilankas, Taizemes un citu valstu krastus. Cunami izraisīja postījumus un nāvi pat attālās Āfrikas krastos, kas atradās līdz 8 000 km no tā epicentra.
Cunami laikā bojā gāja vismaz 200 000 līdz 310 000 cilvēku. Indonēzijā 2005. gada februārī tika atrasti apmēram 500 cilvēku līķu dienā, un tika uzskatīts, ka aizvien jaunus upurus atradīs vēl līdz jūnijam. Visdrīzāk īstais bojā gājušo skaits nekad netiks uzzināts, jo liela daļa cilvēku tika ieskaloti okeānā. Sanitārie dienesti brīdināja, ka bojā gājušo skaits var palielināties izpostītajos apgabalos iespējamo epidēmiju dēļ.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Zemestrīces raksturojums
Sākotnēji tika paziņots, ka zemestrīce bija 6,8 balles spēcīga pēc Rihtera skalas. Klusā okeāna Cunami brīdinājumu centrs (PTWC), noteica, ka zemestrīce bijusi 8,5 balles spēcīga. ASV Ģeologijas centrs (USGS) sākotnēji paziņoja, ka tā bijusi 8,1 balles spēcīga, bet pēc rūpīgākas analīzes ziņoja, ka tā bijusi stiprāka - 8,5, 8,9 un beigās pat 9,0 balles. 2005. gada februārī daži zinātnieki paziņoja, ka zemestrīces spēks bijis 9,3 balles. Lai gan Klusā okeāna Cunami brīdinājumu centrs piekrita šim paziņojumam, ASV Ģeoloģijas centrs joprojām apgalvo, ka zemestrīce bija 9,0 balles spēcīga. Pašlaik zemestrīces stiprums tiek vērtēts ar 9,15 ballēm pēc Rihtera skalas.
Zemestrīces hipocentrs atradās 3,316°Z, 95,854°A (3° 19′ Z, 95° 51,24′ A), apmēram 160 km uz rietumiem no Sumatras 30 km dziļumā. Pašu zemestrīci (neskaitot cunami) varēja sajust pat Bangladešā, Indijā, Malaizijā, Taizemē, Singapūrā un Maldivu salās.
Kopš 1900. gada lielāks spēks bija tikai divām zemestrīcēm: 1960. gadā notikušajai Lielajai Čīles zemestrīcei (9,5 balles) un 1964. gada notikušajai Lielās Piektdienas zemestrīcei (9,2 balles). Katra no šīm zemestrīcēm izraisīja cunami Klusajā okeānā. Tomēr šo abu zemestrīču rezultātā bojā gājušo skaits nebija tik milzīgs. Tas skaidrojams ar ievērojami zemāko iedzīvotāju blīvumu šajā reģionā, kā arī ar piekrastes ģeomorfoloģiskās uzbūves īpatnībām - stāvie krasti šajā reģionā neļauj viļņiem ienākt dziļi iekšzemē.
[izmainīt šo sadaļu] Tektoniskās plātnes
Zemestrīcei bija neparasti liela ģeogrāfiskā izplatība. To izraisīja divu tektonisko plātņu pārvietošanās par 15 metriem gar apmēram 1200 km garu lūzuma līniju - subdukcijas zonu, kur Indijas plātne paiet zem Birmas plātnes. Pārvietošanās notika divās fāzēs ar dažu minūšu starpību. Seismogrāfiskie dati norāda uz to, ka pirmajā fāzē radās apmēram 400 km garš un 100 km plats lūzums, kurš atrodas 30 km dziļumā zem jūras gultnes - šis ir lielākais reģistrētais zemestrīces izraisītais lūzums. Lūzums veidojās ar ātrumu 2 km/s jeb 7200 km/h, sākoties pie Acehas salas krastiem un pārvietojoties uz ziemeļrietumiem. Pēc aptuveni 100 sekundes ilgas pauzes sekoja otrā zemestrīces fāze, kuras laikā lūzums turpinājās Andamanu un Nikobāru salu virzienā.
Indijas plātne ir Indoaustrālijas plātnes daļa, kura atrodas zem Indijas okeāna un Bengālijas līča un pārvietojas ar ātrumu 6 cm/gadā. Indijas plātne satiekas ar Birmas plātni Zundas lūzumā. Šajā punktā Indijas plātne paiet zem Birmas plātnes, uz kuras atrodas Nikobāru salas, Andamānu salas un Sumatras ziemeļi. Kā tas ir raksturīgi subdukcijas zonām, Indijas plātne šeit paslīd aizvien dziļāk zem Birmas plātnes, līdz ieži izkūst, veidojoties magmai, un daļai magmas un gāzu iznākot ārā caur vulkānu atverēm.
Zemestrīces rezultātā okeāna pamatne pacēlās pa vairākiem metriem, iekustinot apmēram 30 km3 ūdens masas un izsaucot postošo cunami. Cunami neradās no viena punkta avota, kā parasti nepareizi attēlots ilustrācijās, bet gan gar visu 1200 km garo lūzuma līniju. Indijas okeāna pamatnes pacelšanās būtiski palielināja okeāna tilpumu, kas pacēla ūdens līmeni par 0,1 mm.
[izmainīt šo sadaļu] Pēcgrūdieni un citas zemestrīces
Nākamajās dienās tika ziņots par daudziem pēcgrūdieniem, kuru epicentri bija jūtami Andamanu un Nikobāru salu rajonā. Lielākais pēcgrūdiens bija 8,7 balles spēcīgs. Pārējie pēcgrūdieni bija līdz 6,6 bales spēcīgi un turpinājās līdz 10. janvārim (turpinās diskusijas, vai arī vēlākās zemestrīces šajā reģionā nav uzskatāmas par pēcgrūdieniem).
2004. gadā tikai trīs dienas pirms lielās zemestrīces notika 8,1 balles spēcīga zemestrīce, kuras epicentrs atradās nomaļā reģionā rietumos no Jaunzēlandes subantarktiskajām Oklendas salām. Tas ir diezgan neparasti, jo zemestrīces ar spēku 8,0 balles parasti notiek tikai vidēji vienreiz gadā. Daži seismologi uzskata, ka šī zemestrīce varētu būt lielās zemestrīces katalizators, jo šī zemestrīce atradās uz tās pašas Indoaustrālijas tektoniskās plātnes.
[izmainīt šo sadaļu] Zemestrīces spēks
Zemestrīces atbrīvotā enerģija bija vienāda ar 4,3 eksadžouliem. Šis enerģijas daudzums ir vienlīdzīgs ar 100 gigatonnām TNT vai arī ar enerģijas daudzumu, ko ASV patērē sešos mēnešos. Zemestrīces rezultātā Zemes virsma tika iesvārstīta 20–30 cm amplitūdā, līdzīgi kā Mēness izsauc paisumu un bēgumu. Trieciena viļņus varēja just gandrīz uz visas planētas, piemēram, Oklahomā tika novērota 3 mm vertikālā kustība. Tiek uzskatīts, ka visa Zemes virsa pacēlās par vienu centimetru.
Lielās masas pārvietošanās un masīvās enerģijas atbrīvošanās rezultātā tika ietekmēta Zemes rotācija. Precīzu mērījumu dati vēl nav pieejami, bet teorētiskie modeļi liecina, ka dienas garums saīsinājās par 2,68 mikrosekundēm (2,68 µs) (apmēram viena miljardā daļa no dienas).
[izmainīt šo sadaļu] Cunami raksturojums
Pēkšņā vertikālās pamatnes izkustēšanās par dažiem metriem iekustināja milzīgu ūdens masu, kas arī izsauca cunami. Cunami, kurš izraisa postījumus tālu no savas rašanās vietas, dažreiz sauc par "telecunami", un to visdrīzāk parasti izsauc ūdens gultnes vertikālā kustība, nevis horizontālā kustība. Cunami seklā ūdenī uzvedas citādi nekā dziļā ūdenī. Dziļā ūdenī cunami veido nelielu vilni, kurš parasti pārvietojas ar ātrumu no 500 līdz 1000 km/h; seklā ūdenī tuvu krastam, cunami palēnina ātrumu līdz pat 10 km/h un izveido lielos, iznīcinošos vilņus. Zinātnieki, kuri pētīja postījumus Acehas salā, secināja, ka vilnis sasniedza no 24 līdz 30 metru augstumu.
Ar satelīta palīdzību tika noteikts cunami viļņa augstums atklātā okeānā - tā maksimums bija 60 cm. Tas bija pirmais šāda veida novērojums. Šos novērojumus diemžēl nevarēja izmantot cilvēku brīdināšanai, jo satelīti nebija veidoti šim mērķim un tiem iegūto datu analīzei bija nepieciešamas vairākas stundas.
Paša cunami viļņa enerģija bija apmēram 5 megatonnas. Tas ir apmēram divas reizes vairāk enerģijas kā visu izmantoto sprāgstvielu enerģija Otrajā Pasaules karā kopā (ieskaitot abas atombumbas). Daudzās vietās vilnis ieplūda pat 2 km iekšzemē.
[izmainīt šo sadaļu] Brīdināšana
Neskatoties uz to, ka no cunami rašanās brīža līdz brīdim, kad tas sasniedza krastu, pagāja vairākas stundas, cilvēkus tas pārsteidza nesagatavotus; Indijas okeānā šajā laikā vēl nebija cunami brīdināšanas sistēmas. Cunami brīdināšanas sistēma ir komplicēta, jo dziļā ūdeni viļņi ir ļoti nelieli un to novērošanai vajag izveidot veselu sensoru tīklu.
Pārsteigti bija arī zinātnieki, jo sākotnējais zemestrīces stipruma vērtējums bija 8,1 balle. Iespējamība, ka zemestrīce ir bijusi spēcīgāka, tika izvirzīta tikai tad, kad cunami bija jau sasniedzis krastu.
Cunami visbiežāk rodas Klusajā okeānā, jo tur atrodas tektoniski visaktīvākais rajons uz Zemes - "Uguns gredzens" -, un efektīva cunami brīdināšanas sistēma tur jau ir izveidota. Lai gan "Uguns gredzens" iestiepjas arī Indijas okeānā, vietā, kur notika zemestrīce, nebija cunami brīdināšanas sistēmas, jo tur cunami notiek ļoti reti; pēdējais nopietnais cunami notika 1883. gadā, kad uzsprāga Krakatau vulkāns.
[izmainīt šo sadaļu] Postījumi un bojā gājušie
Pavisam bojā gāja vismaz 265 000 cilvēku, desmitiem tūkstošu pazuda un apmēram miljons palika bez mājām. Sākumā pēc zemestrīces tika paziņots, ka bojā gājuši tikai daži simti cilvēku, taču nosauktie skaitļi strauji palielinājās ik dienas.
[izmainīt šo sadaļu] Ietekmētās valstis
Zemestrīce un cunami ietekmēja vairākas dienvidaustrumu Āzijas valstis, ieskaitot Indonēziju, Šrilanku, Indiju, Taizemi, Maldīvu salas, Somāliju, Malaiziju un citas valstis. Cunami skartajā reģionā tajā laika atpūtās daudzu valstu iedzīvotāji, it īpaši no Austrālijas un dažām Eiropas valstīm. No tādām valstīm kā Zviedrija un Vācija šajā katastrofā gāja bojā vairāk nekā 500 iedzīvotāju.
