Lielās Piektdienas zemestrīce
Vikipēdijas raksts
Lielās Piektdienas zemestrīce (arī saukta par Lielo Aļaskas zemestrīci) notika 1964. gada 27. martā un bija spēcīgākā zemestrīce ASV vēsturē. Zemestrīces, kuras laikā gāja bojā 131 cilvēks, epicentrs atradās Prinča Viljama šaurumā, un tās spēks bija 9,2 balles.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Zemestrīce
Pulksten 17:36 (3:36 no rīta pēc Griničas laika), lūzuma līnija, kas atradās netālu no Koledžas fjorda Prinča Viljama šaurumā starp Klusā Okeāna un Ziemeļamerikas plātnēm, negaidīti sāka pārvietoties. Zemestrīce turpinājās trīs vai piecas minūtes. Okeāna pamatne izskustējās un izraisīja cunami, kas noveda pie liela upuru skaitu un īpašumu bojajumiem. Zemes vertikālā pārvietošanās par 11,5 metriem ietekmēja zemes virsmu 250 000 km² platībā.
Gāja bojā 131 cilvēks. Pašā zemestrīcē gāja bojā deviņi cilvēki, 106 cunami laikā un 16 no cunami citur. Bojājumi tika lēsti ap $300 000 000 (1964. gada dolāros; 2005. gada dolāros tas būtu aptuveni 1,8 miljardi dolāru).
[izmainīt šo sadaļu] Ankoridžas rajons
Vislielākie bojājumi bija Ankoridžā, 120 km uz ziemeļrietumiem no epicentra. Zemestrīces rezultātā gāja bojā deviņi cilvēki. Ankoridžā nebija cunami, taču pilsēta smagi cieta, jo tās daļas bija būvētas uz māla pamatnes un tur notika zemes nogruvums.
[izmainīt šo sadaļu] Citur Aļaskā
Lielākā daļa pilsētu, kas atrodas Prinča Viljama šaurumā, it īpaši galvenās ostas, bija smagi izpostītas seismiskās aktivitātes, cunami un ugunsgrēku dēļ. Valdezas pilsēta bija pilnībā iznīcināta, un pēc tam to pārvietoja par 4 km uz rietumiem. Dažas inuītu apmetnes, kuras atradās tuvu jūrai, tika pilnībā iznīcinātas.
[izmainīt šo sadaļu] Citur
Kalifornijā cunami rezultātā gāja bojā 12 cilvēki. Cieta dažas pilsētas gar ASV piekrasti, kā arī Havaju salas. Nenozīmīgi bojājumi maziem kuterīšiem, laivām tika nodarīti pat Losandželosā.
