Iezis
Vikipēdijas raksts
Iezis ir dabā sastopams ciets minerālu un/vai mineraloīdu maisījums. Iežus klasificē pēc to minerālu un ķīmiskā sastāva, pēc to veidojošo daļiņu tekstūras kā arī pēc iežu veidošanās procesiem (ģenēzes). Pēc ģenēzes iežus sadala magmatiskajos iežos, nogulumiežos un metamorfajos iežos. Ar iežu izpēti nodarbojas petroloģija, ar iežu aprakstīšanu nodarbojas petroloģijas nozare - petrogrāfija.
[izmainīt šo sadaļu] Magmatiskie ieži
Magmatiskie ieži veidojas no magmas un iedalās divās galvenajās kategorijās: intruzīvie ieži un vulkāniskie ieži. Intruzīvie ieži veidojas, magmai tuvojoties Zemes virsmai, atdziestot un kristalizējoties. Vulkāniskie (ekstruzīvie) ieži veidojas tad, kad magma sasniedz Zemes virsmu kā lava. Intruzīvie ieži kristalizējas lēni, atdziestot gadu tūkstošiem ilgi, totie ekstruzīvie ieži atdziest un sacietē dažu dienu vai nedēļu laikā.
[izmainīt šo sadaļu] Nogulumieži
Nogulumieži veidojas, izgulsnējoties klastiskajiem nogulumiem, organiskajai vielai vai ķīmiskajiem izgulsnējumiem (evaporīti). Pēc izgulsnēšanās daļiņas sablīvējas un cementējas - šo procesu sauc par diaģenēzi. Nogulumieži veidojas uz Zemes virsmas vai tuvu tai.
[izmainīt šo sadaļu] Metamorfie ieži
Metamorfie ieži veidojas tad, kad jebkurš iežu veids (tai skaitā arī agrāk izveidojies metamorfais iezis) nokļūst atšķirīgos temperatūras un spiediena apstākļos. Šī temperatūra un spiediens vienmēr ir augstāki nekā pie Zemes virsmas, un tiem jābūt pietiekami augstiem, lai pārvērstu iezī esošos minerālus citos minerālu tipos vai citās to pašu minerālu formās.
Zemes garozu (tai skaitā litosfēru un mantiju) veido ieži.
|
|
Šis raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
