Lodza

Vikipēdijas raksts

Lodza (Łódź) - pilsēta Polijas centrālajā daļā, Lodzas vojevodistes centrs. Otra lielākā Polijas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. No 19.gs līdz 20.gs 90tajiem gadiem liels tekstilrūpniecības centrs. 19.gs beigās - 20.gs sākumā Lodza ir sociāldemokrātiskās kustības centrs. Lodzas kinoskola.

Lodza
Łódź
vojevodistes centrs

Lodzas satelītattēls

Iedzīvotāji (2005)

768 755

Pilsēta

no 1423.g

Vojevodiste

Lodzas

Mājaslapa

www.uml.lodz.pl

Wikimedia Commons ir pieejami multimēdiju faili par šo tēmu. Skat.:

Lodza

Hronoloģija:

1332.gads - rakstos minēts ciemats Łodzia, kas pieder Vroclavas arhibīskapam.

1423.gads - Vladislavs II Jagello (lietuviešu - Jogaila) piešķir Lodzai pilsētas tiesības.

līdz 18.gs - Lodza ir maza neievērojama pilsētiņa.

no 1793.gada - Polijas otrā dalīšana. Lodza - Prūsijas sastāvā. Tā tiek pārdēvēta par Lodsch.

no 1798.gada - pilsēta tiek nacionalizēta un vairs nav Kujāvijas arhibīskapa īpašums.

no 1806.gada - Lodza Varšavas hercogistes sastāvā.

no 1815.gada - Lodza Krievijas sastāvā.

1820.gads - Staņislavs Stažiks sāk kampaņu, lai pārvērstu Lodzu par lielu tekstilrūpniecības centru, un aicina uz šejieni komersantus un speciālistus no visas Eiropas.

1925.gads - pirmā kokvilnas rūpnīca Lodzā.

1839.gads - Lodzā atklāj pirmo rūpnīcu ar tvaika dzinēju Krievijā.

1823. - 1873.gads - katros desmit gados pilsētas iedzīvotāju skaits dubultojas.

1870. - 1890.gads - industriālās attīstības "ziedu laiki" Lodzā.

1892.gads - Lodzas streiks.

no 1915.gada - Vācijas okupācijā.

Krievijas Impērijas laika reklāmas plakāts

1918.gada novembris - vietējie iedzīvotāji atbruņo vācu karavīrus.

pēc 1918.gada - Lodza zaudē 40% no iedzīvotājiem. Rūpniecības attīstība apstājas, jo zaudēti noieta tirgi Vācijā un Krievijā.

1939.gada 8.septembris - Lodzu ieņem vācu karaspēks.

2.pasaules kara gadi - Lodzu pārdēvē par Litzmannstadt. Kara gados pilsēta zaudē apmēram 420 000 iedzīvotāju ( apmēram 300 000 no tiem ebreji ). Lielu daļu rūpnīcu izved uz Vāciju.