Jelgava

Vikipēdijas raksts

Jelgava
republikas pilsēta

Iedzīvotāji (2004)	66 088
Citi nosaukumi	poļu - Mitawa vācu - Mitau lietuviešu - Mintauja
Pilsēta	no 1573.g
Rajons	-
Mājaslapa	www.jelgava.lv

Jelgava - pilsēta Latvijas centrālājā daļā, Zemgalē, 50 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas. Veidojusies, sākot no 13.gs. beigām, kad Livonijas ordenis šeit uzcēla mūra pili. Pilsētas tiesības ieguva 1573.gadā un kopš tā laika bijusi Zemgales un ilgu laiku arī Kurzemes un Zemgales hercogistes (vēlāk Kurzemes guberņas) galvaspilsēta. 2.Pasaules kara laikā stipri nopostīta - gājusi bojā gandrīz visa vēsturiskā koka apbūve.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Kaut arī Jelgava pilsētas tiesības saņēma 1573. gadā, par pilsētas sākotni var uzskatīt Livonijas pils uzcelšanu pie Lielupes 1265. gadā. Pili celt nolēma Vilhelms no Modenas jau 1225. gadā, tomēr zemgaļu pretošanās dēļ agrāk tas nebija iespējams.

1345. gadā pili ieņēma Lietuvas dižkunigaitis Aļģirds, bet 1376. gadā - Ķēstutis.

No 1522. gada ir pirmās ziņas par baznīcu Jelgavā. 1561. gada 28. novembrī pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers parakstīja padošanās līgumu ar Polijas karali Sigismundu Augustu un kļuva par Kurzemes hercogistes pirmo hercogu, bet pati pilsēta 1568. gadā kļuva par hercogistes galvaspilsētu. 1573. gadā hercogs piešķīra Jelgavai pilsētas tiesības.

Jelgava smagi cieta Poļu-zviedru kara laikā no 1600. līdz 1629.gadam. 1638. gadā sāka valdīt hercogs Jēkabs Ketlers.

1697. gadā Jelgavā ieradās liela krievu delegācija, kuras sastāvā inkognito bija Pēteris I. 1700. gada 23. jūlijā Jelgavu ieņēma zviedru karaspēks, bet 1706. gadā - Krievijas karaspēks.

Tika parakstīts laulību līgums starp hercogu Frīdrihu Vilhelmu un Pētera I pusbrāļa meitu Annu Ivanovnu. Pēc kāzām Pēterburgā, atceļā uz Jelgavu hercogs mira un Anna Ivanovna ieradās Jelgavā kā atraitne. Kad 1730. gadā Anna Ivanovna kļuva par Krievijas carieni, par Kurzemes hercogu muižnieki ievēlēja Annas favorītu Ernestu Johanu Bīronu. Bīrons lika pamatus Jelgavas pils celtniecībai vecās pils vietā. Par arhitektu tika izraudzīts itāliešu arhitekts Bartolomeo Rastrelli. 1769. gadā vara tika nodota hercogam Pēterim Bīronam. 1775. gadā hercogs nodibināja augstskolu - Academia Petrina. 1764. gadā Jelgavā viesojās Kazanova, bet 1779. gadā - Kaliostro.

1795. gadā Kurzemes muižnieku landtāgs pieņēma deklarāciju par pievienošanos Krievijai, hercogs atteicās no troņa un Kurzemes hercogiste beidza ekssitēt. Jelgava kļuva par Krievijas Kurzemes guberņas centru. No 1789. līdz 1801. gadam un no 1805. līdz 1807. gadam Jelgavā uzturējās no Francijas padzītais karalis Luijs XVIII ar galmu. 1812. gada krievu-franču kara laikā Jelgavu ieņēma franču karaspēks.

1818. gada 30. augustā, klātesot Krievijas caram Aleksandram I, Jelgavā svinīgi tika pasludināta dzimtbūšanas atcelšana Kurzemē. 1895. gadā Jelgavā notika IV Vispārējie latviešu dziesmu svētki, pagaidām vienīgie, kuri notikuši ārpus Rīgas.

1.pasaules kara laikā Jelgavu ieņēma vācu karaspēks. 1916. un 1917. gadā Jelgavā viesojās Vācijas ķeizars Vilhelms II. 1918. gada 15. martā vācieši deklarēja Kurzemes hercogistes atjaunošanu. 1919. gada 2. janvārī Jelgavā ieradās Latvijas Pagaidu valdība, tomēr jau 6. janvārī tā pārcēlās uz Liepāju.

Līdz 1919. gada 18. martam pilsēta ir lielinieku rokās, bet 1919. gada 21. jūnijā Jelgavā ieradās Avalovs-Bermonts un pilsēta kļuva par Rietumu Krievijas atbrīvošanās armijas galveno mītni. 1919. gada 21. novembrī pilsētu atbrīvoja Latvijas armija.

1926. gadā Jelgavā sāka darboties pirmā Latvijas cukurfabrika, bet 1939. gadā, pēc nodegušās Jelgavas pils atjaunošanas, šeit atklāja Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju.

2.pasaules kara laikā 1944. gadā kaujās pilsēta tika ļoti stipri nopostīta. Pēckara gados Jelgava tika apbūvēta ar neizteiksmīgu standartapbūvi. PSRS laikā pilsētā darbojās liels mašīnbūves uzņēmums - Rīgas Autobusu fabrika (RAF), kurš ražoja mikroautobusus.

[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki

Jelgavā dzimuši

• Johans Heinrihs Baumanis (1753-1832) - gleznotājs
• Kazimirs Ulrihs Bēlendorfs (Casimir Ulrich Boehlendorff) (1771-1825) - rakstnieks
• Kārlis Eihvalds (Karl Eichwald) (1795-1876) - ģeologs
• Aleksandrs Faltins (Alexander Faltin) (1819-1899) - jurists, politiķis
• Jūlija fon Hausmane (Julie von Hausmann) (1826-1901) - rakstniece
• Renārs Kaupers (1974-) - mūziķis
• Frīdrihs Ketlers (1569-1642) - hercogs
• Vilhelms Ketlers (1574-1640) - hercogs
• Jānis Lūsis (1939-) - šķēpmetējs
• Firhtegots Lēberehts fon Nordenflikts (Fürchtegott Leberecht von Nordenflycht) (1752-1815) - kalnrūpniecības inženieris
• Peters fon der Ostenzakens (Peter von der Osten-Sacken) (1909-) - astronoms
• Einars Repše (1961-) - politiķis
• Vilhelmīne fon Sagana (Wilhelmine von Sagan) (1781-1839) - augstmane
• Pauls Šīmanis (1876-1944) - politiķis
• Eduards Totlēbens (1818-1884) - militārais inženieris
• Inese Vaidere (1952-) - politiķe
• Jānis Valters (1869-1932) - gleznotājs