Londona

Vikipēdijas raksts

London

Iedzīvotāji (2005)

7 489 022
ap 12 524 316 (aglom.)

Dibināta

ap 43.g

Citi nosaukumi

Londinium (Senās Romas laikos)
Londres (franču)
Llundain (velsiešu)
Londra (itāļu)

valsts daļa

Anglija

reģions

Londona

Mājaslapa

www.london.gov.uk

Londona (angļu valodā: London) ir Lielbritānijas un Anglijas galvaspilsēta pie Temzas upes Anglijas dienvidaustrumos. Ar vairāk nekā septiņiem miljoniem iedzīvotāju ir trešā lielākā pilsēta Eiropā (aiz Maskavas un Stambulas). Jau vairākus gadsimtus ir viens no svarīgākajiem pasaules tirdzniecības,finanšu, politikas un kultūras centriem. Londonā saražo 17% no Lielbritānijas IKP.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Londonu dibinājuši romieši ap 43.gadu ,kad imperators Klaudijs iebruka Britānijā. Pilsētas romiešu nosaukums bija Londinium, un nosaukuma izcelsme ir neskaidra. Pēc kāda laika Londona kļuva par romiešu Britānijas provinces galvaspilsētu (pirmā galvaspilsēta bija Kolčestera). Ap 410.gadu romiešu vara beidzās, jo leģioni tika evakuēti no Britānijas un pilsoņiem pašiem bija jāaizstāvas pret iebrucējiem. Ap V.gs vidu Londona faktiski beidza pastāvēt, jo to bija pametuši iedzīvotāji.

Pēc 150 gadiem iedzīvotāji atgriezās, šoreiz tie bija anglosakši, kuri bija sapratuši pilsētas novietojuma izdevīgumu. Tomēr līdz pat XII. gs Londona nebija Anglijas galvaspilsēta (tā bija - Vinčestera), kaut arī Londona kopā ar Vestminsteru veidoja Anglijas lielāko pilsētu.

Drīz pēc tam, kad Viljams Iekarotājs pakļāva Angliju, Londona kļuva par Anglijas galvaspilsētu, un pilsēta sāka attīstīties visai strauji. 1381.gadā Vota Tailera sacelšanās dalībnieki ieņēma pilsētu.

Tjudoru laikā pilsēta vienmērīgi attīstījās, kļūstot par ievērojamu tirdzniecības centru ar Levanti un Krieviju. Reformācija Londonā pagāja salīdzinoši mierīgi, karalim izdodot rīkojumu ,ka visa katoļu baznīcas manta pieder karalim (tajā laikā vairāk kā puse no Londonas ēkām bija klosteri, baznīcas un citas reliģiskas celtnes). XVI gs. beigās Londonā darbojās Viljams Šekspīrs.

1642.gadā, sākoties Anglijas pilsoņu karam, Londonas pilsēta bija parlamenta aizstāvju pusē. 1666.gadā notika Londonas Lielais ugunsgrāks, kurš nopostīja 60% no pilsētas. Turpmāko 10 gadu laikā pilsēta tika atjaunota Kristofera Rena vadībā, un šis arhotekts lielā mēra nosaka pilsētas vecās daļas "seju" arī mūsdienās.

XVII gs. beigās Londons kļūst par pasaules finanšu centru, nodibinoties Bank of England, Lloyd's of London un British East India Company.

Londonai kļūstot par Britu impērijas centru, tās lielums un ietekme pieauga vairākkārt, XIX gs. sākuma Londona kļūst par lielāko pilsētu pasaulē. Rūpniecības revolūcija vēl vairāk paātrināja pilsētas izaugsmi. 1863.gadā Londonā tika atklāts pasaulē pirmais metro.

1939.gadā Londonas iedzīvotāju skaits sasniedza 8,6 miljonus (mūsdienās tas ir mazāks). Tā kā dzīvokļu apkurei izmantoja ogles, viena no pilsētas vizītkartēm bija Londonas migla, īstenībā - smogs.

2.pasaules kara laikā Londonu bombardēja vācu aviācija, un bojā gāja ap 35 000 iedzīvotāju. 1948.gadā Londonā notika Olimpiskās spēles (2012.gadā Londonā atkal būs Olimpiāde).

No 70-ajiem līdz 90-ajiem gadiem Londonā notika vairāki īru kaujinieku terorisma akti, bet 2005.gada 7.jūlijā notika vairāki terorakti Londonas metro un autobusā.

[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfija

Londona ir sadalīta vēl 32 piepilsētās, kuras ir izaugušas ap trīsdesmit trešo pilsētiņu, pašu senāko, tas ir, Londonas centru. 21 no tām tiek sauktas par iekšpilsētām, bet pārējās par ārpilsētām

Londonas pilsēta † Vestminsteras pilsēta Kensingtona un Čelsija Hammersmita un Fulhama Vandsvorta Lambeta Soutvarka Hamleta tornis Hakneja Aislingtona Kamdena Brenta Īlinga Haunslouva Ričmonda Kingstona pie Temzas Mertona		Sattona Kroidona Bromleja Levišama Grīnviča Bekslija Haveringa Barkinga un Dadženhama Redbridža Ņūhama Valtama Mežs Harindžeja Anfīlda Barneta Harrova Hillingdona
† nav Londonas piepilsēta

[izmainīt šo sadaļu] Ievērojamākās vietas

Parlamenta ēka

Bekingemas pils
Šerloka Holmsa muzejs
Parlamenta ēka
Vinzoras pils
Vestminsteras abatija
Tauers
Tauera tilts

[izmainīt šo sadaļu] Sports

[izmainīt šo sadaļu] Olimpiskās spēles

Londona divreiz (1908. un 1948. gadā) ir organizējusi Olimpiskās spēles. Tagad Londona gatavojas kļūt par pirmo pilsētu, kas to izdarījusi 3 reizes - Londona organizēs arī 2012. gada Vasaras Olimpiskās spēles.

[izmainīt šo sadaļu] Futbols

Londonā viennozīmīgi populārākais sporta veids ir futbols. Premjerlīgā piedalās 6 futbola klubi no Londonas: Arsenal F.C., Chelsea, Fulham, Charlton Athletic, Tottenham Hotspur un West Ham United. Zemākajās līgās spēlē vēl seši futbola klubi: Barnet, Brentford, Crystal Palace, Leyton Orient, Millwall un Queens Park Rangers. Ir arī vairāki futbola klubi, kuri nespēlē Anglijas augstākajās futbola divīzijās.

[izmainīt šo sadaļu] Teniss

Londonā notiek arī prestižais Vimbldonas tenisa turnīrs.

[izmainīt šo sadaļu] Transports

Londonas simbols - Routemaster autobuss

[izmainīt šo sadaļu] Metro

Londonā ir pasaulē lielākā un vecākā metro sistēma - tā tika atklāta 1863. gadā. Pašlaik Londonas metro sistēmā ir 274 darbojošas stacijas. Londonas metro sistēmā ir 12 līnijas, kuru kopgarums ir 408 kilometri. Pašlaik Londonas metro sistēma tiek paplašināta un plānots, ka ap 2011. gadu pilsētā darbosies vēl 12 jaunas stacijas. Šis ir iespējams vieglākais un ātrākais veids kā pārvietoties pa Londonas centru.

[izmainīt šo sadaļu] Autobusi

Londonā ir aptuveni 700 autobusu maršruti, kuri katru dienu apkalpo aptuveni 6 miljonus pasažieru. Senāk par Londonas simbolu bija kļuvis Routemaster autobuss, bet laika gaitā no 2003. līdz 2005. gadam to no aprites izņēma un pašlaik Londonā šādi autobusi kursē tikai 9. un 15. maršrutā.

[izmainīt šo sadaļu] Aviosatiksme

Londonā ir 6 lidostas, no kurām lielākā ir Hītrovas lidosta, tā ir arī lielākā lidosta Eiropā. Vēl Londonā ir Getvikas lidosta, Stanstedas lidosta, Lutonas lidosta, Pilsētas lidosta un Biginhilas lidosta, kura gan pagaidām pasažieru pārvadājumus neveic. Pilsētai tuvākā ir Pilsētas Lidosta, kura no pilsētas centra atrodas aptuveni 10 kilometru attālumā.