Viktors Šklovskis
Vikipēdijas raksts
Viktors Šklovskis (Ви́ктор Бори́сович Шкло́вский, * 1893.g. 24. janvārī (pēc vecā stila - 12. janvārī), † 1984.g. 6. decembrī) bija krievu rakstnieks, literatūrzinātnieks, literatūras kritiķis, viens no ievērojamākajiem krievu formālisma pārstāvjiem.
[izmainīt šo sadaļu] Dzīve
Viktors Šklovskis dzimis un uzaudzis Sanktpēterburgā skolotāja ģimenē. Lai arī bērnībā daudz lasījis, ticis izslēgts no skolas sliktu sekmju dēļ. Pēc tam gan pabeidzis ģimnāziju un iestājies Pēterburgas universitātes filoloģijas fakultātē.
1916.g. viņš kļuva par vienu no Poētiskās valodas teorijas pētniecības biedrības jeb OPOJAZ (Общества изучения теории поэтического языка) dibinātājiem. Šajā laikā Šklovskis dienēja Krievijas armijā, piedalījies Pirmajā pasaules karā, kur ticis ievainots un saņēmis Svētā Jura ordeni. Pēc tam viņš neilgu laiku dienējis arī padomju armijā, līdz caur Somiju emigrējis uz Vāciju.
1923.g. Šklovskis atgriezies Krievijā un apmeties uz dzīvi Maskavā, kur uzturējis draudzīgas attiecības ar krievu futūristiem. 20. gados Šklovskis bija viens no spilgtākajiem formālisma teorētiķiem, taču līdz ar 30. gadiem, kad pret formālismu sāka aktīvi vērsties padomju vara, Šklovskis, pakļaujoties ideoloģiskajam spiedienam, savā zinātniskajā darbībā ieviesis sociāli vēsturiskas metodes.
[izmainīt šo sadaļu] Zinātniskā darbība
Šklovskis ieviesis jēdzienu "atsvešināšana" (krievu valodā остранение, angļu valodā defamiliarization, arī estrangement), kas gan nebūtu jaucams ar jēdzienu "atsvešināšanās". Ar atsvešināšanu Šklovskis saprata literāru tehniku, kas lasītājam parāda ierasto pasauli kā neparastu, nepazīstamu. Atsvešināšana panākama ar dažādu māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, retorisko figūru u.tml. lietojumu, un tieši atsvešināšanu Šklovskis uzskatīja lielā mērā par mākslas pamatpaņēmienu, mākslinieciskā (estētiskā) pārdzīvojuma pamatu.
Šklovskis devis lielu ieguldījumu arī naratoloģijas attīstībā (skat. rakstus Sižets, Motīvs).
| Literatūras teorija un kritika 20. un 21. gadsimtā |
|---|
| Virzieni: Psihoanalītiskā literatūras kritika · Krievu formālisms · Jaunā kritika · Strukturālisms · Semiotika · Hermeneitika · Receptīvā estētika · Marksistiskā literatūras kritika · Poststrukturālisms · Dekonstrukcija · Feministiskā literatūras kritika · Dzimtes studijas · Postkoloniālisms · Jaunais vēsturiskums |
| Personības: Teodors Adorno · Eriks Auerbahs · Mihails Bahtins · Rolāns Barts · Valters Benjamins · Moriss Blanšo · Harolds Blūms · Žils Delēzs · Žaks Deridā · Fredriks Džeimsons · T.S. Eliots · Stenlijs Fišs · Nortrops Frajs · Mišels Fuko · Hanss Georgs Gadamers · Stīvens Grīnblats · Fēlikss Gvatari · Volfgangs Izers · Terijs Īgltons · Romans Jakobsons · Hanss Roberts Jauss · Žaks Lakāns · Klods Levī-Stross · Jurijs Lotmans · Djords Lukačs · Pols de Mans · Dž. Hilliss Millers · Vladimirs Props · Edvards Saids · Gajatri Spivaks · Viktors Šklovskis · Eleina Šouvoltere · Cvetans Todorovs · Renē Velleks |
 Šis ar literatūru saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
