Strukturālisms
Vikipēdijas raksts
Strukturālisms bija virziens sociālajās un humanitārajās zinātnēs, kas izveidojās 20.gs. pirmajā pusē Eiropā un dominēja 50. un 60. gados, īpaši spilgti attīstoties Francijā. Strukturālisms pamatā izpaudās lingvistikā, antropoloģijā un literatūrzinātnē. Strukturālisms pamatā balstās uz pieņēmumu, ka novērojamie objekti (fenomeni) pastāv nevis izolēti, bet gan saistībā ar citiem objektiem - struktūrās, kas - kā galvenās nozīmes ģenerētājas kultūrā un sabiedrībā - tad arī uzskatāmas par pētniecības pamatobjektiem.
Par strukturālisma pamatlicējiem tiek uzskatīti šveiciešu valodnieks Ferdināns de Sosīrs, krievu valodnieks Romans Jakobsons, arī franču antropologs Klods Levī-Stross; strukturālisti spēcīgi ietekmējušies no krievu formālistiem un Prāgas lingvistiskā pulciņa darbības (abās šajās kustībās darbojies arī Romans Jakobsons), kā arī semiotikas (Čārlzs Senderss Pīrss u.c.).
[izmainīt šo sadaļu] Saites
- Semiotika
- Poststrukturālisms
Literatūras teorija un kritika 20. un 21. gadsimtā |
---|
Virzieni: Psihoanalītiskā literatūras kritika · Krievu formālisms · Jaunā kritika · Strukturālisms · Semiotika · Hermeneitika · Receptīvā estētika · Marksistiskā literatūras kritika · Poststrukturālisms · Dekonstrukcija · Feministiskā literatūras kritika · Dzimtes studijas · Postkoloniālisms · Jaunais vēsturiskums |
Personības: Teodors Adorno · Eriks Auerbahs · Mihails Bahtins · Rolāns Barts · Valters Benjamins · Moriss Blanšo · Harolds Blūms · Žils Delēzs · Žaks Deridā · Fredriks Džeimsons · T.S. Eliots · Stenlijs Fišs · Nortrops Frajs · Mišels Fuko · Hanss Georgs Gadamers · Stīvens Grīnblats · Fēlikss Gvatari · Volfgangs Izers · Terijs Īgltons · Romans Jakobsons · Hanss Roberts Jauss · Žaks Lakāns · Klods Levī-Stross · Jurijs Lotmans · Djords Lukačs · Pols de Mans · Dž. Hilliss Millers · Vladimirs Props · Edvards Saids · Gajatri Spivaks · Viktors Šklovskis · Eleina Šouvoltere · Cvetans Todorovs · Renē Velleks |