Urmijas ezers
Vikipēdijas raksts
| Urmijas ezers | |
|---|---|
 |
|
| Koordinātes: | 37°42'Z 45°19'A |
| Platība: | 6 001 km2 |
| Maks. garums: | 140 km |
| Vid. dziļums: | 5 m |
| Maks. dziļums: | 16 m |
| Tilpums: | 45 km3 |
| Augstums vjl.: | 1 126 m |
| Izteka: | Nav |
| Sateces baseins: | km2 |
| Sateces baseina valstis: | Irāna |
| Salas: | 102 |
| Apdz. vietas krastos: | Urmija |
Urmijas ezers (persu valodā دریاچه ارومیه) ir sālsezers Irānā, Irānas Azerbaidžānā. Lielākais ezers Irānā.
Urmijas ezers kopā ar Sevanu un Vana ezeru veidoja Armēnijas karalistes trīs Lielos ezerus - "Armēnijas jūras".
[izmainīt šo sadaļu] Ezera nosaukumi
Ezers 1970jos gados nosaukts Urmijas pilsētas vārdā, savukārt pilsētas nosaukums cēlies no sīriešu vārda, kas nozīmē ūdens pilsēta.
Pirms tam to sauca Rezaije ezers (angliski - Lake Rezaiyaeh, persiešu valodā - دریاچه رضائیه) - šis vārds ezeram dots 1930jos gados, godinot Irānas šahu Reza Pehlevi.
Senākais persiešu nosaukums - Čičast. Urartu valsts periodā to dēvēja - Apakšējā Nairi jūra, savukārt pēc tam, kad šo teritoriju ieņēma armēņi, to dēvēja par Apakšējo Armēņu jūru.
Ezers bija mannejiešu valsts centrs, mannejiešu galvaspilsēta Hasanlu atradās ezera rietumu krastā. Mannejiešu valsti iekaroja matiāņi - skitiem un sarmatiem radniecīga tauta. Nav zināms, vai tauta deva vārdu ezeram vai ezers guva savu nosaukumu no viņiem bet līdz 1930jies gadiem ezeru bieži dēvēja par Matiānusa ezeru.
Kabudi salā apglabāts Hulaguhans - Čingizhana mazdēls, Bagdādes iekarotājs.
[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfija un bioloģiskā daudzveidība
Ezerā atrodas vairāk nekā 100 mazu, klinšainu saliņu. Tām ir liela nozīme kā migrējošo putnu atpūtas un barošanās vietām. Tā kā ezers ir ļoti sāļs, tajā nedzīvo zivis. Lielākā daļa ezera iekļauta nacionālajā parkā, tas ir UNESCO biosfēras rezervāts. Uzskata, ka ezera sāls ir ārstnieciska, jo sevišķi pret reimatismu.
Jau ilgāku laiku vērojama Urmijas ezera izsīkšana. Ik gadus tā līmenis krītas par 0,6 - 1 m.
Ezers ir šķērslis ceļā starp lielākajām Irānas Azerbaidžānas pilsētām - Urmiju un Tebrīzu. 190jos gados tika uzsākts projekts ar mērķi uzcelt pāri ezeram tiltu. Pēc 1979. gada revolūcijas projekts tika pārtraukts. Nesen projekts ir atsākts un paredzams, ka tas tiks pabeigts 2006. gada beigās.
