Sevans
Vikipēdijas raksts
| Sevans | |
|---|---|
 |
|
| Koordinātes: | 40°19'Z 45°21'A |
| Platība: | 1 236 km2 |
| Maks. garums: | 78 km |
| Vid. dziļums: | 26 m |
| Maks. dziļums: | 78,4 m |
| Tilpums: | 32,94 km3 |
| Augstums vjl.: | 1 896 m |
| Izteka: | Hrazdana |
| Sateces baseins: | 3 647 km2 |
| Sateces baseina valstis: | Armēnija |
| Salas: | |
| Apdz. vietas krastos: | Sevana |
Sevans (armēņu valodā un rakstībā - Սևանա լիճ) - lielākais ezers Armēnijā, viens no lielākajiem augstkalnu ezeriem pasaulē. Kopā ar Vana ezeru un Urmijas ezeru veidoja Armēnijas karalistes trīs lielos ezerus, t.s. Armēnijas jūras.
Ezerā ietek 28 upes. 10% ūdens iztek ar Hrazdanas upi, 90% iztvaiko. Pirms cilvēka iejaukšanās ezers bija 100 m dziļš, platība bija 1 416 km² (5% no Armēnijas teritorijas), tilpums bija 58 km³, ezers atradās 1 950 m virs jūras līmeņa.
Ezerā dzīvo endēma, vērtīga zivju suga - Sevana forele (Salmo ischchan), kura ievazato zivju sugu dēļ ir tuvu izmiršanai. Pastāv iespēja, ka šī suga izdzīvos Isikulā, kur tā arī ir ielaista. Vēl divas endēmas zivju sugas - Barbus goktshaikus un Varikorhinus capoeta). Ezers ir nozīmīga Armēnijas kaijas (Larus armenicus) ligzdošanas vieta - šeit dzīvo 4 000 - 5 000 pāri. Sevans ir nozīmīgs arī citu retu sugu putniem. Nacionālais parks, Ramsāres vieta.
Nozīmīgākais kultūras piemineklis ezera krastā ir Sevanavankas klosteris netālu no Sevanas pilsētas. Sākotnēji tas atradās uz salas bet līmeņa krišanās dēļ tagad tas ir uz pussalas. Rietumu krastā atrodas Hairivankas klosteris, tālāk dienvidos, pie Noratusas - hačkaru lauks, kur atrodas ap 900 šie raksturīgie armēņu kultūras pieminekļi. Krītoties ezera līmenim atrastas daudzas senlietas pat no agrā bronzas laikmeta.
[izmainīt šo sadaļu] Ezera pārveidošana
1910. gadā hidroinženieris Sukiass Manaserians piedāvāja nolaist ezeru par 45 metriem, izmantojot ūdeni apūdeņošanai un enerģijas ieguvei. 1933. gadā sākās darbs pie līdzīga plāna ieviešanas, kura mērķis bija nolaist ezeru par 55 metriem un jauniegūto zemi izmantot koku stādīšanai, kamēr atlikušo ezeru (paredzamā platība - ap 299 km²) izmantot zivju audzēšanai. Tika padziļināta Hrazdanas gultne, kā arī būvēts tunelis 40 metrus zem ezera līmeņa. Darbus aizkavēja Otrais pasaules karš un tie tika pabeigti 1949. gadā, kas ezera līmenis sāka kristies par vienu metru gadā. Koku stādījumi jauniegūtajā zemē auga slikti.
1956. gadā, pēc Staļina nāves projekts tika pārskatīts, tika nodibināta īpaša Sevana komiteja, kura pasludināja pretējo - ir jācenšas atjaunot sākotnējais Sevana līmenis. 1962. gadā ezera līmenis stabilizējās 18 metrus zem sākotnējā līmeņa. Pēc diviem gadiem sākās aļģu masveida ziedēšana eitrofikācijas procesa dēļ.
Lai turpinātu celt ezera līmeni, 1981. gadā tika izbūvēts 49 km garš tunelis no Arpas upes līdz ezeram. Tas pacēla ezera līmeni tikai par 1,5 metriem. Tika uzsākta vēl viena, 22 km gara tuneļa būve no Vorotanas upes. Kad tika uzbūvēti 18 km, tad darbus pārtrauca karš ar Azerbaidžānu un tam sekojošā ekonomiskā krīze. Tunelis tika pabeigts 2003. gadā, taču ūdens pa to vēl nav sācis plūst. Ezera līmenis tagad ir nostabilizējies 20 m zem sākotnējā. un pat lēnām ceļas.
