Taisnspārņu kārta
Vikipēdijas raksts
Taisnspārņi (Orthoptera), it īpaši salīdzinājumā ar kukaiņu vairākumu, ir lieli, retāk vidēji lieli kukaiņi. To pakaļkāju ciskas paresninātas, muskuļainas, stilbi pagarināti, tāpēc taisnspārņi spēj teicami lekt. Priekšspārni slaidi, stingrāki nekā pakaļspārni, lidošanai gandrīz nederīgi. Mutes orgāni grauzēja tipa. Pārtiek no augiem, retāk plēsīgi.
Latvijā sastopamie taisnspārņi pieder 3 apakškārtām, kas atšķiras ar taustekļu garumu, posmu skaitu pēdās, dējekļa veidu un sisināšanu. Sienāžu (Tettigoniodea) taustekļi ir ļoti gari, vismaz ķermeņa garumā. Visas pēdas ar 4 posmiem. Dējeklis garš, aptuveni zobenveida. Priekšspārni tiek sakļauti jumtveidā. Dzirdes orgāni uz priekškāju stilbiem (to atveres ir redzamas). Sisina, berzējot priekšspārnu pamatus vienu gar otru. Latvijā konstatētas 9 savvaļas sugas. Ļoti bieži sastopams (parasti gan tikai dzirdams) parastais dziedātājsienāzis (Tettigonia cantans). Tas ir viens no lielākiem Latvijas taisnspārņiem, bez dējekļa, līdz 4 cm garš, pilnīgi zaļš. Dažas sugas ir visai retas un atbilst aizsargājamo dzīvnieku l. kategorijai, taču pagaidām nav ierakstītas Latvijas Sarkanajā grāmatā.
Circeņi (Gryllodea) pēc daudzām pazīmēm ir līdzīgi sienāžiem, bet atšķiras ar mazāku pēdu posmu skaitu (Latvijas sugām visās pēdās 3 posmi), kā arī ar to, ka priekšspārnus uz vēdera novieto plakaniski. Arī circeņi sisina, trinot priekšspārnu pamatus.
Latvijā savvaļā sastopamas 2 sugas un telpās l suga. Telpās agrāk bieži bija sastopams māju circenis (Gryllulus domesticus), bet par tā pašreizējo sastopamību ziņu nav. Savvaļā visai bieži sastopams racējcircenis jeb zemesvēzis (Grillotalpa grillotalpa), kas dzīvo augsnē alās. To raksturo par racējkājām pārveidotās priekškājas un dējekļa trūkums. Otra savvaļas suga (lauku circenis, Liogryllus campestris) esot bijusi ļoti reti sastopama vēl 19. gadsimtā, taču vairāk kā 100 gadus nav atrasta.
Siseņiem (Acridodea) taustekļi īsi, augstākais pusķermeņa garumā. Pēdās parasti 3 posmi, retumis 2 (dzimtā Tetrigidae). Dējeklis īss, nav uzkrītoši izvirzīts. Dzirdes orgāns parasti ir un atrodas vēdera pirmā posma sānos. Sisina, trinot pakaļkājas gar priekšspārniem. Visas sugas fitofāgas.
Latvijā savvaļā 27 sugas. Pļavās un līdzīgās vietās ļoti bieži sastopam pļavsiseņus (Chorthippus) un zaļo zālājsiseni (Omocestus viridulus). Tie ir galvenie koncertētāji minētajās vietās vasarā karstā laikā. Ļoti interesanta ir sausās, galvenokārt smilšainās vietās dzīvojošu četru sugu grupa, ko raksturo vairāk vai mazāk krāsaini (sarkani vai zili) pakaļspārni, kas kļūst redzami lidojumā. Šīs sugas uzlūkojamas par siltāka un sausāka laikmeta reliktiem, tāpēc tās ierakstītas Latvijas Sarkanajā grāmatā. Trīs no tām (Bryodema tuberculatum, Oedipoda coerulescens, Sphingonotus caerulans) ir visai retas, bet viena (parkšķis, Psophus striduliti) sastopama samērā bieži.
[izmainīt šo sadaļu] Taisnspārņu pētījumi Latvijā
Pamatdarbu par Latvijas taisnspārņu faunu 1943. gadā publicējis K.Princis, kurš apkopojis materiālus no 263 atradnēm. Tajā Latvijai minētas 38 savvaļas sugas, ieskaitot šad tad ieklīstošo klejotājsiseni (Locusta migratorio).
[izmainīt šo sadaļu] Taisnspārņu klasifikācija
Kārta Orthoptera (Taisnspārņi)
- Apakškārta Ensifera
- Virsdzimta Grylloidea
- dzimta Gryllidae (Circeņi)
- dzimta Gryllotalpidae (Zemesvēži)
- dzimta Mogoplistidae
- dzimta Myrmecophilidae
- Virsdzimta Hagloidea
- dzimta Prophalangopsidae
- Virsdzimta Rhaphidophoroidea
- dzimta Rhaphidophoridae
- Virsdzimta Schizodactyloidea
- dzimta Schizodactylidae
- Virsdzimta Stenopelmatoidea
- dzimta Anostostomatidae
- dzimta Cooloolidae
- dzimta Gryllacrididae
- dzimta Stenopelmatidae
- Virsdzimta Tettigonioidea
- dzimta Tettigoniidae (Sienāži)
- Virsdzimta Grylloidea
- Apakškārta Caelifera
- Virsdzimta Acridoidea
- dzimta Acrididae (Siseņi)
- dzimta Arcypteridae
- dzimta Catantopidae
- dzimta Charilaidae
- dzimta Chrotogonidae
- dzimta Lathiceridae
- dzimta Lentulidae
- dzimta Pamphagidae
- dzimta Pneumoridae
- dzimta Proscopiidae
- dzimta Pyrgomorphidae
- dzimta Tetrigidae
- Virsdzimta Eumastacoidea
- dzimta Eumastacidae
- Virsdzimta Tetrigoidea
- dzimta Batrachididae
- dzimta Tetrigidae (Sīksiseņi)
- Virsdzimta Tridactyloidea
- dzimta Cylindrachetidae
- dzimta Rhipipterygidae
- dzimta Tridactylidae
- Virsdzimta Acridoidea
