Spāņu valoda
Vikipēdijas raksts
| Spāņu valoda (español) |
|
|---|---|
| Lieto | visā Latīņamerikā, izņemot Brazīliju un vēl dažas nelielas valstis; Spānijā, ASV. |
| Runātāju skaits | apm. 417 miljoni (dzimtā) - 2.izplatītākā pasaulē |
| Statuss | Valsts valoda: gandrīz visās Latīņamerikas valstīs, Spānija, Puertoriko un ASV Ņūmeksikas štats. |
| Rakstība | latīņu alfabēts |
| Literatūra | no 12.gs |
| Valodas kods | ISO 639 - es, spa; SIL - SPN |
| Klasifikācija | |
| Saime | indoeiropiešu valodas |
| Grupa | romāņu valodas |
| Apakšgrupa | rietumromāņu valodas |
[izmainīt šo sadaļu] Skaņu izruna spāņu valodā
- a - a
- b - vārda sākumā vai pēc m un n - b, citur - v
- c - k izņemot pirms e un i, kad izrunā kā Ө(šļupstošs s)
- ch - č
- d - d
- e - e
- f - f
- g - g, izņemot pirms e un i, kad izrunā kā h
- gu - pirms e un i - g
- h - neizrunā
- i - i
- j - h
- k - k (tikai aizgūtos vārdos)
- l - l
- ll - ļj (var variēt, piem., lj, ļ, j atkarībā no reģiona)
- m - m
- n - n
- ñ - ņj
- o - o
- p - p
- qu - k
- r - r
- s - s
- t - t
- u - u
- v - vārda sākumā vai pēc m un n - b, citur - v
- w - w (tikai aizgūtos vārdos)
- x - ks
- y - pirms patskaņiem - j,atsevišķi - i
- z - Ө(šļupstošs s)
[izmainīt šo sadaļu] Uzsvars
Uzsvērta:
- priekšpēdējā zilbe, ja vārds beidzas ar patskani vai n, vai s (flores);
- pēdējā zilbe, ja vārds beidzas ar līdzskani, kas nav n vai s (trabajar);
- pārējos gadījumos uzsvars tiek atzīmēts virs attiecīgā burta (corazón).
[izmainīt šo sadaļu] Artikuls (El artículo)
Spāņu valodā ir:
- noteiktais artikuls
|
|
vienskaitlī |
daudzskaitlī |
|
vīr. dz. siev. dz. |
el la |
los las |
- nenoteiktais artikuls
|
|
vienskaitlī |
daudzskaitlī |
|
vīr. dz. siev. dz. |
un una |
unos unas |
