Saldūdens
Vikipēdijas raksts
Saldūdens ir ūdens, kur uz tūkstoš vienādām daļām ūdens ir ne vairāk kā 0,5 daļas ūdenī izšķīdušo sāļu, t.i. sāļu saturs ūdenī ir mazāks nekā 0,05%. Saldūdens sastopams upēs, ezeros, ledājos, gruntsūdenī. Galvenais saldūdens avots ir atmosfērā esošo ūdens tvaiku nokrišņi - lietus, sniegs.
Ūdeni pēc sāļuma iedala sekojoši:
- Saldūdens - <0,05% sāļu;
- Iesāļūdens - 0,05 - 3% sāļu;
- Sālsūdens - 3 - 5% sāļu;
- Sālījums - >5% sāļu.
Pieeja tīram saldūdenim ir kritisks nosacījums daudzām dzīvo organismu sugām, tai skaitā cilvēkam. Tikai 3% uz Zemes esošā ūdens ir saldūdens un aptuveni 2/3 šī saldūdens atrodas ledājos un mūžīgā sasaluma zonā. Lielākā daļa no atlikušā 1% ir gruntsūdens un tikai 0,3% ir atkusis virszemes saldūdens. Ezeri satur septiņas astotdaļas no virszemes saldūdens, lielākā daļa no atlikušās daļas ir purvos un ļoti neliela daļa - upēs. Atmosfērā atrodas aptuveni 0,04% saldūdens.
Saldūdens baseinos izveidojusies īpaša dzīvnieku un augu valsts, kas citos apstākļos nespēj izdzīvot. Tikai neliela daļa ūdenī dzīvojošo organismu spēj dzīvot gan sālsūdenī, gan saldūdenī.
