Diskusija:Latgaļi
Vikipēdijas raksts
[izmainīt šo sadaļu] Latgaļi un letgaļi
Ierosinu apvienot rakstus Latgaļi un Letgaļi vienā rakstā, ar virsrakstu Latgaļi, jo runa iet par vienu un to pašu latviešu un baltu cilti. Turklāt gūglē latgaļi minēti ~ 636 reizes, bet letgaļi tikai ~ 146 reizes. Aviātors 14:34, 5 oktobrī, 2006 (UTC)
[izmainīt šo sadaļu] letti
Indriķis savā hronikā par letiem (letgaļiem) sauca tagadējās Vidzemes senos latgaļus, bet par latgaļiem tagadējās Latgales senos latgaļus. Vai nav tiesa? Zināms, ka viņš uzrakstīja arī tādu tekstu "leti, kas ir tie paši latgaļi...". Pagaidām vēl pastāv uzskats, ka tā bija viena tautīa, bet man liekas, ka kaut kad šis uzskats kritīs, un pamatskolā sāks mācīt mazliet savādāk. Tā mans domā.
Būtu apsurdi sadalīt vienu tautu pēc tagadējām etnogrāfiskām robežām. Hronikā abi nosaukumi pirmo reizi lietoti abi kopā (X,3), turklāt divas reizes: "..Lethos, qui proprie dicuntur Lethigalli.." – "..letus, kas īstenībā saucas letgaļi.." un "Lethi vel Letthigalli.." – "leti jab letgaļi". Abi etnonīmi hronikā minēti pamīšus, bet biežāk Letti, bet šis nosaukums ir izveidojies lībiešu ietekmē uz vācu iebrucējiem un to lieto krustneši, tamdēļ to nevar uzskatīt par pašnosaukumu. Turklāt latviešu valoda pieļauj Lethigalli izrunāt gan kā letgaļi, gan kā latgaļi. Izejot no šī fakta un pārliecinoties gūglē, ka latgaļi lieto dauzd vairāk, pieņemu ka arī vikipēdijā interesanti meklēs rakstu pēc nosaukuma Latgaļi. Citāti no Indriķa hronikas, Tulkotāja priekšvārda (Ābrams Feldhūns), Rīga, Annele, 2001; 38.lpp (ISBN 9984-598-45-4) –– Aviātors 08:47, 6 oktobrī, 2006 (UTC)
- Ņem vērā, ka, ja neviens neatbild, tas nenozīmē, ka neviens nav lasījis. Parasti tas nozīmē, ka iebildumu nav. :) --Feens 21:37, 6 oktobrī, 2006 (UTC)
[izmainīt šo sadaļu] Latgaļu apdzīvotās vietas sibīrijā
| Apdzīvotās vietas nosaukums | Saimn. skaits | Kolhoza nosaukums | Skolas tips | Skoln. skaits |
|---|---|---|---|---|
|
|
||||
| Anžeras rajons | ||||
| 1. Anžerskije kopi | 76 | – | – | – |
| 2. Ivanovskije hutora | 35 | — | — | — |
| Asinovskas rajons | ||||
| 3. Gorskaja | 22 | Gorkija v. nos. | 1. pak. | 26 |
| 4. Karakola | 15 | — | — | — |
| Barabinskas rajons | ||||
| 5. Barabinskas stacija | 10 | Partizāna Jarošenko v. nos. | p-skola | 36 |
| 6. Mihailovka | 47 | |||
| 7. Karpuštskij | 20 | Padomju 7. kong. v. n. | — | — |
| 8. Gjamenskij | 40 | — | — | — |
| Bolotinskas rajons | ||||
| 9. Ušatskij | 14 | Vārpa | — | — |
| 10. Severnij | 40 | Latgalec | p-skola | — |
| 11. Malaja Lukino | 16 | R. Eihes v. nos. | — | — |
| Vengerskas rajons | ||||
| 12. Timofejevka | 151 | III Internac. v. nos. | p-skola un nep. vsk. | 160 |
| 13. čagari | 53 | Dobrovoļec | p-skola | 40 |
| 14. Staņislavka | 27 | — | p-skola | 34 |
| 15. Inabinka | 29 | Novij putj | — | — |
| 16. Ļubomirovka | 6 | — | — | — |
| Kemerovas rajons | ||||
| 17.Latiševska | 30 | Krasnij samoļot p-skola | — | |
| Kožengikovas rajons | ||||
| 18. Boruzkovka | 20 | — | — | — |
| 19. Aleksandrovka | 19 | — | — | — |
| 20. Topki | 25 | Tēlmaņa v. n. | p-skola | — |
| 21. Koroļevka | 6 | — | — | — |
| Kolivanskas rajons | ||||
| 22. Mohovaja | 16 | — | — | — |
| 23. Berezovka | 18 | — | — | — |
| 24. Kindisa | 14 | — | — | — |
| 25. Verhurtamka | 12 | — | — | — |
| 26. Novosibirskas pils. | 30 | — | — | — |
| Narimas novads | ||||
| 27. Maličevka | 77 | Pervoje Maja | p-skola, 7-gad. sk. | 160 |
| 28. Krestovskaja | 12 | - | - | - |
| 29. Malinovka | 60 | Novaja žižn | p-skola | 60 |
| 30. Novomalinovka | 25 | - | p-skola | - |
| 31. Anisimovka | 19 | - | p-skola | - |
| 32. Konstantinovka | 20 | - | p-skola | - |
| 33. Madoga | 15 | - | p-skola | - |
| 34. Romanovka | 12 | - | - | - |
| 35. Spulevka | 10 | - | p-skola | - |
| 36. Čegerenskij | 6 | - | - | - |
| 37. Malomuromka | 20 | - | - | - |
| 38. Rodinskije Otrezki | 15 | - | - | - |
| 39. Pivovarovka | 12 | - | - | - |
| 40. Kortinskije hutora | 10 | - | - | - |
| Severnajas rajons | ||||
| 41. Fjodorovka | 15 | - | - | - |
| 42. Dosino | 35 | - | p-skola | - |
| 43. Duplenka | 16 | - | - | |
| 44. Severnij | 5 | - | - | - |
| Taiginskas rajons | ||||
| 45. Taigas pilsēta | 25 | - | - | - |
| 46. Drozdovka | 48 | Uzvara | p-skola | 44 |
| 47. Gorevskij | 17 | Latgalec | - | - |
| 48. Ustj Borodavka | 17 | Pravda | - | - |
| 49. Sredhaja Palovka | 34 | Gaisma | p-skola | - |
| 50. Kailinskij | 10 | - | - | - |
| 51. Jaiskas viensētas | 8 | - | - | - |
| Tomskas rajons | ||||
| 52. Tomskas pilsēta | 25 | - | - | - |
| 53. Mihailovka | 48 | Latgalec | p-skola | 24 |
| 54. Reženka | 54 | Traktor | p-skola | 25 |
| Tjažinskas rajons | ||||
| 55. Borokovka | 20 | Putj komunara (Otrā piecgade) | 2 p-sk., nep.; v. sk., 7g. sk. | 230 |
| 56. Bukmuiža | 25 | Hleborob | p-skola | 74 |
| 57. Malinovka | 20 | - | p-skola | 36 |
| 58. Poperečenskij | 50 | - | p-skola | 60 |
| 59. Pivovarovka | 20 | - | - | - |
| 60. Annenka | 30 | Krestjanin | p-skola | 36 |
| 61. Novo Marinka | 15 | Putj Lehina | p-skola | 13 |
| 62. čerhigovka | 60 | Nacmen Latgalec (Lagalskij Kust) | p-skola | 80 |
| 63. Voskresenska | 10 | Luč | p-skola | 15 |
| 64. Ibinka | 16 | - | - | - |
| 65. Verh. Sobolevka | 15 | - | - | - |
| 66. Ņižhaja Sobolevka | 10 | - | - | - |
| 67. Bogomolovka | 15 | - | - | - |
| 68. Podgornij | 10 | - | - | - |
| 69. Kuzminka | 17 | Putj Vorošilova | p-skola | - |
| 70. Tolstovka | 18 | Kirova v. n. | - | - |
| Topkinskas rajons | ||||
| 71. Portņagino | 16 | Luč | p-skola | - |
| Čanovskas rajons | ||||
| 72. Dobrinka | 25 | - | - | - |
| Jaškinas rajons | ||||
| 73. Vlasovo | 15 | - | - | - |
|
|
2090 viensētu, 10400 iedz. | 30 kolhozu | 37 skolas | 1173 |
| * | ||||
|
|
||||
| Ačinskas rajons | ||||
| 1. Ačinskas pilsēta | 50 | - | Ped. tehn. | 90 |
| 2. Okuņeva 125 | 17. part. kongr. | p-skola, nep. vsk. | 199 | |
| 3. Nikitino | 110 | Krasnij latgalec | 7.g. sk. | 48 |
| 4. Haralisovo | 12 | Krupskas v. n. | - | - |
| 5. Vilovo | 36 | Iskra | p-skola | 34 |
| 6. Vilovo-Viselki | 12 | Anžu Koips | - | - |
| 7. Nagornovskij | 48 | Gaismas stars | p-skola | 32 |
| 8. Troickij | 30 | Trud bedņaka | - | - |
| 9. Krajevoj | 16 | Krajevoj | p-skola | 30 |
| Biriļuskas rajons | ||||
| 10. Malinovka | 40 | Gaisma | p-skola | 38 |
| 11. Saharnij | 33 | Krasnij latgalec | p-skola | 30 |
| 12. Berezovka | 10 | Bolševik | - | - |
| 13. Čumarda | 40 | - | - | - |
| Bogotoļskas rajons | ||||
| 14. BogotoIas pilsēta | 40 | - | - | - |
| 15. Dvinskij | 89 | Bodrij partizan | p-skola | 70 |
| 40 | Krasnij part. taigi | - | - | |
| 16. Varšavskij | 5 | - | p-skola | - |
| 17. Listvjanskij | 16 | - | - | - |
| 18. Prjaničnij | 30 | - | p-skola | - |
| 19. Lvovskij | 9 | - | - | - |
| 20. Kudrinka | 13 | Krasnij nacmen | p-skola | 20 |
| 21. Čenstohovka | 30 | Latgalec | p-skola | 40 |
| 34 | 5. padomju kongr. | - | - | |
| 22. Ordinskij | 5 | - | - | - |
| Krasnoturanskas raj. | ||||
| 23. Kreslavka | 68 | Krasnij latgalec | p-skola, nep. vsk. | 130 |
| 60 | Tēlmana v. n. | - | - | |
| 24. MaIinovka | 51 | Truženik taigi | p-skola | 16 |
| 25. Algaštin | 70 | 17. part. Molotova; v. n. kongr. | p-skola | 78 |
| Minusinskas rajons | ||||
| 26. Stroganova | 20 | Par 2. piecgadi | p-skola | 18 |
| Manskas rajons | ||||
| 27. Pervoje Maja | 35 | Pervoje Maja | p-skola | - |
| Novoselovkas rajons | ||||
| 28. Vitebska | 50 | Partizāna Kravčenko v. n. | p-skola | 50 |
| 29. Aleksandrovka | 30 | Otrā piecgade | p-skola | 19 |
| 30. Nižņaja Kama | 14 | - | - | |
| Ujarskas rajon | ||||
| 31. Borisovo | 70 | Celtne | p-skola | - |
| 32. Krasnojarskas pils. | 55 | - | p-skola | - |
|
|
1348 viensētas, 6576 iedz. | 26 kolhozi | 26 skolas |
--Aviātors 12:36, 10 decembrī, 2006 (UTC)
- Šajā gadījumā tie gan ir latgalieši, nevis latgaļi. --Dekaels 13:10, 10 decembrī, 2006 (UTC)
-
- Jā, bet tikai tāda raksta Latgalieši vēl nav, būs jāuzraksta ;)
- Latgaļi vai latgalieši man škiet apsolūti viens un tas pats, es personīgi pieturos pie latgalis, nevis latgalietis - visi latvieši esam...
- Es vēl pamanīju, ka nav raksta par eposu Lāčplēsis, angļu valodā ir en:Lāčplēsis, somu fi:Lāčplēsis un igauņu et:Lāčplēsis valodās arī ... --Aviātors 15:40, 10 decembrī, 2006 (UTC)
-
-
- Latgaļu un latgaliešu gadījumā nav runa par personīgo izvēli, bet gan terminoloģiju.
- Jā, par "Lāčplēsi" mums raksta nav, bet tāpat mums nav rakstu par daudzām jo daudzām nozīmīgākām lietām - bet gan jau ar laiku būs. --Dekaels 16:02, 10 decembrī, 2006 (UTC)
-
-
-
-
- Es gan neesmu satapies ar tādu terminologiju, no kura laika posma nāk tāds strikts dalījums vakar bijat latgaļi - rīt būsiet latgalieši? Es paskatījos google un tur vairak atsauču ap ~605 ir latgaļi un ~580, letgaļi ~130, latvīši ~`340- te pašu latvīšu viedoklis: "Latgali un latvīši ir idents jēdzīņs, jo seņōk tikai latgali tyka saukti par latvīšim. Bet nūtyka, tai sokūt, liktiņa ironija. Latvīšu vōrdu pīsasavynōja tī, kas nikod par latvīšim natyka saukti, prūti, kurši un cyti lejas latvīši, un sōka latgaļus – vīneigūs un eistūs latvīšus – apkarōt. Kurši, pīmāram, nikod nav saukti par latvīšim, jī beja curones, kurši, bet latvīši beja tikai latgali. "- KŪ MES VARIM VUICEITĪS NU JAUNZELANDES VĪTU VŌRDIM
- Vēl daži interesanti uzskati: "Latgaļi jau no sensenajiem laikiem ir saukti latgaļi, lotygaļi, letigali jeb latvīši, latvi, lati, letti, lotva, latii... Pārējie bija tikai un vienīgi: selone, curone, semigallen, tas ir, sēļi, kurši, zemgaļi. Un vēl - senajās slāvu hronikās, pat jaunākajos caru laikos Krievijā tieši latgaļi ir saukti - lotyši. [..] Un Latvijas teritorijā līdz pat 17. gadsimtam par latviešiem ir saukušies vienīgi latgaļi (latgaļu valodā latgaļi sevi dēvē vārdā "latvīši")."– No diviem ļaunumiem parasti izvēlas to mazāko
- Daudzi vārdus latglis un latgalietis lieto pamīšus: Latgaļu identitāte. Realitāte vai izdoma?
- P.S. Vēl uzdūros interersantam citātam: "...сей малороссийский народ и зело умен и зело лукав: он, яко пчела любодельна, дает Российскому государству и лучший мед умственный, и лучший воск для свещи Российскаго просвещения, но у него есть и жало. Доколе россияне будут любить и уважать его, не посягая на свободу и язык, дотоле он будет волом подъяремным и светочью Российскаго Царства; но коль скоро посягнут на его свободу и язык, то из него вырастут драконовы зубы, и Российское царство останется не в авантаже." - Esot teicis Pēteris I, bet domāju jāpārbauda ;) avots: Высказывание Петра I
- Tomēr domāju, ka latgalis un latgalietis ir viens un tas pats Aviātors 19:05, 10 decembrī, 2006 (UTC)
-
-
-
-
-
-
- Paskaties zinātniskus avotus (valodniecība, vēsture, literatūrzinātne utt.). --Dekaels 19:19, 10 decembrī, 2006 (UTC)
-
-
-
