Gads
Vikipēdijas raksts
Gads ir laika mērvienība - parastajā izpratnē tas ir laika posms, kurā Zeme veic vienu apriņķošanas periodu ap Sauli, tomēr šo mērvienību izmanto, arī runājot par citām planētām. Tā kā tas nav vesels dienu skaits (365,25 dienas pēc mūsdienās visplašāk izmantotā Gregora kalendāra), tad vēsturiski ir veidoti dažādi kalendāri, lai to atspoguļotu, un mūsdienās gada garums ir 365 dienas parastajā (īsajā gadā) vai 366 dienas garajā gadā, kas parasti ir katrs ceturtais gads (2004., 2008., 2012., utt), izņemot gadskaitļus, kas dalās ar 100 bet nedalās ar 400, piemēram, 1900. gads nebija garais, bet 2000. gads bija garais gads).
Gadu iedala 12 mēnešos, kuros vidēji ir apmēram 30 dienu.
- Janvāris - 31 diena;
- Februāris - parasti 28 dienas, garajā gadā - 29 dienas;
- Marts - 31 diena;
- Aprīlis - 30 dienas;
- Maijs - 31 diena;
- Jūnijs - 30 dienas;
- Jūlijs - 31 diena;
- Augusts - 31 diena;
- Septembris - 30 dienas;
- Oktobris - 31 diena;
- Novembris - 30 dienas;
- Decembris - 31 diena.
[izmainīt šo sadaļu] Skat. arī
- Akadēmiskais gads
- Astronomiskais gads
- Fiskālais gads
- Jūlija kalendārs
- Kalendārais gads
- Kalendārs
