Vitore Karpačo
Vikipēdijas raksts
Vitore Karpačo (Vittore Carpaccio, * apm. 1465. gadā Venēcijā, † 1525.-1526. gadā Kapodistrijā, mūsdienu Koperā) bija itāliešu gleznotājs, viens no nozīmīgākajiem Venēcijas skolas pārstāvjiem. Par Karpačo nozīmīgāko darbu uzskata divus gleznu ciklus par Svētās Ursulas dzīvi (īpaši jāizceļ glezna "Sv. Ursulas sapnis"). Uzskata, ka Karpačo inovatīvi izmantojis gaismu un perspektīvu.
Par Karpačo dzīvi ziņu ir maz. Viņš varētu būt bijis ādu tirgotāja Pjēro Skarapacas dēls. Karapačo ietekmējies no Džentiles Bellīni (iespējams, bijis arī viņa skolnieks) un Antonello da Mesīnas. Uzskata, ka Salvator Mundi un Piti pils Pietà varētu būt Karpačo agrīnākie darbi; tajos redzama Antonello da Mesīnas un Džovanni Bellīni ietekme, īpaši gaismas un krāsu izjūtā. Laika periodā starp 1490. un 1495. gadu viņš uzgleznoja darbus "Divas venēcietes" (Due Dame Veneziane) un "Medības lagūnā" (Caccia in laguna), kas aplūkojami kopā, lai arī patlaban atrodas dažādos muzejos. Starp 1490. un 1496. gadu Karpačo pēc Varadžinas Jakopo "Zelta leģendas" motīviem uzgleznoja deviņus darbus par Sv. Ursulas dzīvi un vēlāk uzgleznojis vēl trīs ciklus – par Sv. Hieronīmu (apm. 1502. gadā), Jaunavu Mariju (apm. 1504. gadā) un Sv. Stefanu (1511-1520). Aptuveni 1510. gadā Karpačo uzgleznoja "Kristus apraudāšanu" (Compianto sul Cristo morto) un "Pārdomas par Kristus ciešanām" (Meditazione sulla Passione).
