Vana ezers
Vikipēdijas raksts
| Vana ezers | |
|---|---|
 |
|
| Koordinātes: | 38°38'Z 42°49'A |
| Platība: | 3 755 km2 |
| Maks. garums: | 120 km |
| Vid. dziļums: | 53 m |
| Maks. dziļums: | 100 m |
| Tilpums: | 191 km3 |
| Augstums vjl.: | 1 719 m |
| Izteka: | Nav |
| Sateces baseins: | 15 000 km2 |
| Sateces baseina valstis: | Turcija |
| Salas: | Ir |
| Apdz. vietas krastos: | Vana |
Vana ezers (turku valodā Van Gölü, armēņu valodā Վանա լիճ, kurdu valodā - Gola Wanê) ir lielākais ezers Turcijā, atrodas valsts austrumos. Sālsūdens ezers ar stāviem krastiem, vulkāniska izcelsme. Ezeram nav iztekas, tajā ietek upītes no apkārtējiem kalniem.
Ezera izteka bloķēta pleistocēnā ar lavas straumēm, kas plūdušas Nemrutdaga vulkāna izvirduma laikā. Tagad Nemrutdags atrodas paša izveidotā ezera rietumu krastā, savukārt pāri ziemeļu krastam paceļas Sūfandaga vulkāns.
Vana ezera līmenis laika gaitā ir krasi mainījies. 1990jos gados ezera līmenis cēlās par vismaz trim metriem, appludinot laiksaimniecības zemi. Pēc tam sekoja neilga līmeņa krišanās bet pašlaik ezera līmenis atkal ceļas.
Ezera ūdens ir bagāts ar nātrija karbonātu un citiem sāļiem. Šos sāļus mūsdienās izmanto saimniecībā kā deterģentus. Sāļajā ezera ūdenī spēj izdzīvot tikai viena zivju suga, taču arī šī zivs (kāda siļķu suga) arī dzīvo pie kalnu upju ietekām.
Kopš 1995. gada ezerā daudzkārt esot novērots ap 15 metrus garais Vana ezera monstrs (Van Canavan). Vanas universitātes profesors Unals Kozaks ir apkopojis grāmatā vairāk nekā tūkstoš liecību no ezera apkaimes iedzīvotājiem. Skeptiķi norāda, ka tā varētu būt viltota leģenda ar mērķi piesaistīt reģionam tūristu interesi.
1970jos gados tika uzbūvēta dzelzceļa līnija no Turcijas uz Irānu. Ezera apkaimes sarežģītā reljefa dēļ dzelzceļš netika būvēts pa krastu. Dzelzceļa sastāvus pāri ezeram ved prāmis, kas ievērojami ierobežo dzelzceļa līnijas izmantošanas intensitāti.
[izmainīt šo sadaļu] Kultūras vēsture
Vana ezers bija Urartu valsts centrs jau pirms aptuveni 3000 gadiem. Urartu valsts galvaspilsēta Tušpa atradās Vana ezera krastā, netālu no tagadējās Vanas pilsētas.
Vēlāk zeme ap Vana ezeru piederēja armēņiem. Kopā ar Sevanu tagadējās Armēnijas teritorijā un Urmijas ezeru tagadējās Irānas teritorijā. tie bija Armēnijas karalistes lielie ezeri - Armēnijas jūras. Ap ezeru un uz tā salām atrodas armēņu baznīcu un klosteru atliekas. Vislabāk saglabājusies ir Svētā krusta baznīca uz Akdamaras salas, kas celta laikaposmā starp 915. un 921. gadu. Bareljefi uz baznīcas ārsienām ataino Bībeles stāstus.
Citi nozīmīgi kultūras vēstures pieminekļi ir Van Kalesi pils ezera austrumu krastā. Vanas pilsēta atrodas austrumos no šīs pils.
No Vana ezera apkaimes ceļas arī turku vans - īpaša kaķu šķirne, kam ļoti patīk ūdens.
