Odins
Vikipēdijas raksts
| Skandināvu mitoloģija | |||
 |
|||
| Āsi | |||
| Baldrs | Brāgi | Filla | Forseti | Friga | Gēvjona | Hēds | Heimdals | Hēnirs | Hermods | Iduna | Loki | Njords | Odins | Ods | Siva | Tīrs | Tors | Ulls | Vidars | |||
| Vāni | |||
| Freija | Freirs | Gulveiga | Kvasīrs | Njords | Skadi | |||
| Citas dievības | |||
| Alfi | Disijas | Fjorgina | Māni | Mīmirs | Nornas | Sola | Tuisto | Valkīras | Vēlunds | |||
| Pasaule | |||
| Asgarda | Ginnungagaps | Hēla |Hvērgelmīrs | Igdrasils | Jerda | Midgarda | Mūspella | Nīflheima | Ragnaroks | Urds | Ūtgarda | Valhalla | |||
| Cilvēki | |||
| Asks un Embla | Atli | Brunhilde | Einheriji | Gudrūna | Hadings | Hāgens | Hedīns | Hilda | Helgi | Hreidmars | Liva un Livtrasirs | Nībelungi | Sigurds | Starkads | Tjalvi | Volsungs | |||
| Mītiskas būtnes | |||
| Angrboda | Cvergi | Ēgirs | Fāfnirs | Fenrirs | Garms | Geireds | Grida | Hēla | Hrungnirs | Īmirs | Jormunganda | Jotuni | Nidhjegs | Sleipnirs | Surts | Tjaci | Troļļi | Tursi | |||
| Priekšmeti | |||
| Brisingamena | Draupnirs | Gleipnirs | Gungnirs | Mjelnirs | Nāglfars | Poēzijas medalus | |||
| Teksti | |||
| Heimskringla | Jaunākā Eda | Poētiskā Eda | |||
Odins (senislandiešu Óðinn) senskandināvu mitoloģijā ir augstākais dievs. Daudzos mītos Odins saistīts ar gudrību un dzeju (Odins atdeva aci, lai varētu padzerties no Mīmira gudrības avota, deva āsiem un "tiem, kas spēj radīt" poēzijas medalu). Odins ir galvenais āsu dievs. Kopā ar brāļiem viņš piedalās zemes radīšanā, savukārt kopā ar Hēniru un Loki atdzīvina pirmos cilvēkus, kas sākotnēji redzami koku veidolā (Asks un Embla).
Odinu saista ar mežonīgo medību motīvu – viņš einheriju karaspēka priekšgalā vētru laikā auļo pa debesīm. Tas sasaucas arī ar Snorres Sturlusona Jaunāko Edu, kur aprakstīts, kā Odins Valhallā sagaida kritušos karotājus (einherijus), ko vēlāk sagatavo pēdējai kaujai – Ragnarokam.
Odins ir arī kara dievs, kas dažkārt ietekmē kaujas gaitu ar valkīru palīdzību.
Odins ir analogs rietumģermāņu Vodanam.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Mīti
[izmainīt šo sadaļu] Izcelsme un attiecības ar citiem dieviem un mītiskām būtnēm
Saskaņā ar Jaunāko Edu Odins ir dieva Bora un jotuna Veltorna meitas Bestlas dēls, Vē un Vili brālis. Kopā ar brāļiem viņš sakāva sala milzi Īmiru un radīja Midgardu no tā ķermeņa. Odina sieva ir Friga, no kuras viņam ir dēls Baldrs. Nozīmīgākais Odina dēls ir Tors (no Jerdas), un viņam ir arī citi dēli – Vidars no Gridas, Heimdals no deviņām Ēgira meitām u.c.
Odins iet bojā Ragnarokā, kad viņu aprij vilks Fenrirs.
[izmainīt šo sadaļu] Rūnu atklāšana
Saskaņā ar Poētisko Edu Odins ir rūnu alfabēta atklājējs. Viņš, uzdurts uz paša sķēpta, tika pakārts Igdrasilā, kurā karājās deviņas dienas un naktis, kuru laikā iemācījās deviņas (vēlāk – 18) maģiskas dziesmas un 18 rūnas.
[izmainīt šo sadaļu] Odina vārdi
Saskaņā ar skaldu tradīciju (bieži tēli tika apzīmēti netieši) Odinam. Jaunākajā Edā parādās vārds Alföðr ("visa tēvs"), citur arī Fimbul ("lielais"), Veratýr ("cilvēku pavēlnieks"), Hangatýr ("pakārtais), Hárr ("augstais"), Sigföðr ("uzvaras tēvs"), Fjölsviðr ("lielais gudrībā"), Grímnir ("maskas slēptais"), Hárbarðr ("sirmā bārda"), Atríðr ("jātnieks"), Váfuðr ("klejotājs") utt.
[izmainīt šo sadaļu] Odina atribūti
Odina atribūts ir Sleipnirs, astoņkājainais zirgs, un Mīmira galva, kas pareģo nākotni, kā arī rūķu sķēps Gungnirs, kas vienmēr trāpa mērķī (kad Odins šo sķēpu iemet vānu karapulkā, sākas pirmais karš – starp vāniem un āsiem), maģisks zelta gredzens Draupnirs, no kura katru devīto nakti parādās astoņi jauni gredzeni, htoniskas būtnes: divi kraukļi Hugins ("doma") un Munins ("atmiņa"), divi vilki Geri ("alkatība") un Freki ("rijība").
Odins mitinās Asgardā (Gladsheimā, Valaskjalvā un Valhallā). No sava troņa Hlidskjalva, kas atrodas Valaskjalvā, Odins var redzēt visu, kas notiek pasaulē.
