Tulūza
Vikipēdijas raksts
|
|||
| Iedzīvotāji (2006) | 439 228 1 089 159 (aglom.) |
||
| Dibināta | aizvēsturiskos laikos | ||
| Citi nosaukumi | Tolosa (basku), (itāļu) | ||
| reģions | Dienvidi-Pireneji | ||
| departaments | Augšgaronna | ||
| Mājaslapa | http://www.toulouse.fr/ | ||
Tulūza (Toulouse) - pilsēta Francijas dienvidos pie Garonnas upes. Dienvidi-Pireneju reģiona un Augšgaronnas departamenta centrs. Vēsturiskās Langedokas provinces centrs. Sakarā ar tās panorāmu - sarkanajiem māju jumtiem Garonnas krastos - Francijā Tulūza ir plaši pazīstama kā "rozā pilsēta" ("Toulouse - La Ville Rose").
Tulūza ir viena no visstraujāk augošajām pilsētām ES, pateicoties savai kosmosa, aviācijas un biotehnoloģiskajai rūpniecībai. Šeit atrodas Airbus galvenā mītne un viena no divām rūpnīcām, kurās tiek izgatavotas Airbus lidmašīnas (otra atrodas Hamburgā).
Mūsdienās Tulūza ir pazīstama visā Francijā sakarā ar vijolīšu audzēšanu. Jau veselu gadsimtu vijolītes ir Tulūzas simbols. Tūristus priecē dažādi produkti ar vijolīšu garšu - sīrups, liķieris, konfektes, sinepes, tēja u.c.
Viduslaikos viena no svarīgākajām Rietumeiropas pilsētām, XVIII un XIX gadsimtā Tulūza zaudēja savu nozīmi, līdz XX gadsimta otrajā pusē piedzīvoja strauju uzplaukumu, pateicoties militārās un aviācijas rūpniecības attīstībai.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Pilsēta ir apdzīvota vismaz no VIII gadsimta pirms mūsu ēras. Pirmie iedzīvotāji - akvitānieši, kuras vēlāk nomainīja ibērieši. III gadsimtā p.m.ē. no ziemeļiem ieplūda pirmie indoeiropieši - galli.
Pēc Jūlija Cēzara Gallijas iekarojumiem, ap 10.-30. g (Trajāna laikā) Tulūza tika pārcelta un izbūvēta no jauna un pamazām kļuva par svarīgu Romas impērijas pilsētu.
No 418. līdz 508. gadam, kad to ieņēma franki, Tulūza bija Vestgotu karalistes galvaspilsēta, bet VII gadsimtā kļuva par Akvitānijas grāfistes galvaspilsētu.
712. gadā Tulūzu aplenca arābi, tomēr tā paša gada 9. jūnijā akvitānieši un baski Tulūzas pievārtē Tulūzas kaujā smagi sakāva arābu karaspēku. No 768. līdz 877. gadam Tulūza bija Akvitānijas karalistes galvaspilsēta. 844. gadā Tulūzu neveiksmīgi aplenca vikingi. No 877. gada Tulūza bija Tulūzas grāfistes galvaspilsēta.
XII gadsimtā Tulūza kļuva par kataru kustības centru. Albiģiešu kara laikā Tulūzu 1216. gadā ieņēma krustneši Simona de Monfora vadībā. Pēc kataru sakāves pret iedzīvotājiem izvērsās represijas, vairākus gadsimtus Tulūza bija viens no inkvizīcijas centriem.
XV gadsimtā Tulūza bija mēles (Isatis tinctoria - augs zilas krāsas auduma iegūšanai) audzēšanas un tirdzniecības centru.
Pēc Lielās franču revolūcijas Tulūza kļuva par provinciālu pilsētu. Attīstība atgriezās tikai XX gadsimta otrajā pusē, un šodien Tulūza tiek uzskatīta par Eiropas aerokosmiskās rūpniecības galvaspilsētu.
2001. gada 21. septembrī Tulūzas pievārtē eksplodēja minerālmēslu rūpnīca AZF. Pēc oficiālās versijas eksplodēja 300 tonnas amonija nitrāta. Rezultātā rūpnīca tika pilnīgi nopostīta. Bojā gāja 30 cilvēki, ievainoti tika 2500, bet viegli ievainoti - 8000. Bez pajumtes palika ap 40 000 cilvēku.
[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki
Tulūzā dzimuši:
- Žans Dosē (Jean Dausset) (1916-) - imunologs, Nobela prēmija
- Karloss Gardels (Carlos Gardel) (1890-1935) - tango dziedātājs
- Sv. Huberts (Saint Hubert) (656/658-727,728) - katoļu svētais
- Raimunds IV (Raymond IV de Toulouse) (1052-1105) - viens no Pirmais krusta karš līderiem
- Bernards Verbērs (Bernard Werber) (1961-) - rakstnieks
