Sulfāti
Vikipēdijas raksts
Sulfāti ir sērskābes sāļi. Lielākoties tie labi šķīst ūdenī, izņemot kalcija, stroncija un bārija sulfātus. Sārmu metālu un magnija sulfāti ir sastopami jūras ūdenī. Sulfāti ir relatīvi stabilas vielas, tikai pie ~ 900 °C tie sadalās par metāla oksīdu un SO2. Sulfāti ir jonu savienojumi un satur sulfātjonu SO42-. Ja šķīdumā sērskābe ir pārākumā var veidoties skābie sāļi - hidrogēnsulfāti. Hidrogēnsulfāti satur hidrogēnsulfāta jonu HSO4-. Sulfātus var iegūt metāliem vai to savienojumiem reaģējot ar sērskābi, vai atsevišķos gadījumos, ar citiem sulfātiem. Sulfāti var veidoties arī oksidējoties sulfītiem (sērpaskābes sāļiem).
Ca(OH)2 + H2SO4 --> CaSO4 +2H2O BaCl2 + Na2SO4 --> BaSO4 + 2NaCl 2Na2SO3 + O2 --> 2Na2SO4
Sulfāti bieži vien ir ķīmiskās rūpniecības atkritumi, jo tie veidojas neitralizācijas reakcijās ar sērskābi.
