SI

Vikipēdijas raksts

Par ķīmisko elementu skatīt silīcijs.

SI jeb Starptautiskā mērvienību sistēma (franču: Système International d'Unités) ir izplatītākā mērvienību sistēma. Tā tika izveidota no MKS sistēmas (metrs-kilograms-sekunde), nevis no vecākās CGS (centimetrs-grams-sekunde) sistēmas. SI sistēmas mērvienību definīcijas dažkārt tiek precizētas. SI sistēmu mēdz saukt arī par metrisko sistēmu (pēc garuma mērvienības metra nosaukuma).

Satura rādītājs

1 Mērvienību pieraksts
2 Mērvienības
3 Mērvienību daudzkārtņi
4 Informācijas mērvienības un to daudzkārtņi
5 Ārējas saites

[izmainīt šo sadaļu] Mērvienību pieraksts

Simbolus pieraksta ar mazajiem burtiem (piem. m, s), izņemot tos, kas ir atvasināti no kāda cilvēka vārda (piem. Pa, K). Litru mēdz apzīmēt gan ar mazo burtu, gan arī ar lielo, jo mazo "l" var viegli sajaukt ar ciparu "1".
Pēc simbola neliek punktu.
Simbolus vēlams rakstīt ar taisniem burtiem (ne kursīvā), lai nesajauktu ar matemātiskajiem mainīgajiem (v - ātrums, m - masa).
Starp skaitli un simbolu vēlams likt atstarpi (izņēmums ir leņķa mērvienības)
Atvasināto mērvienību simboliem, kas veidoti, sareizinot vairākas pamatmērvienības, starp atsevišķām mērvienībām liek vidū punktu (·), piem., N·m (ņūtonmetri). Divu vienību dalījumu apraksta vai nu ar slīpsvītru (/) vai arī lieto negatīvu kāpinātāju.

[izmainīt šo sadaļu] Mērvienības

SI lieto 7 pamatmērvienības un vairākas atvasinātās mērvienības. Mērvienībām var likt klāt daudzkārtņus (metrs, kilometrs, milimetrs, kur kilo- un mili- ir daudzkārtņi).

[izmainīt šo sadaļu] Pamatmērvienības

SI Pamatmērvienības
Nosaukums	Simbols	Īpašība	Definīcija
kilograms	kg	masa
sekunde	s	laiks
metrs	m	garums
ampērs	A	strāva
kelvins	K	temperatūra
Mols	mol	vielas daudzums
kandela	cd	gaismas intensitāte

[izmainīt šo sadaļu] Bezdimensionālas atvasinātās mērvienības

SI leņķu mērvienības (radiāns un steradiāns) ir bezdimensionālas attiecības, kas veidotas dalot divas vienādas mērvienības.

SI bezdimensionālās mērvienības
Nosaukums	Simbols	Īpašība	Definīcija
radiāns	rad	leņķis	Leņķa mērvienība ir leņķis, kādu veido riņķa līnijas loks, kura garums ir vienāds ar riņķa līnijas rādiusu. Riņķa līnijā ir $2π$ radiāni.
steradiāns	sr	telpas leņķis

[izmainīt šo sadaļu] Atvasinātās mērvienības

Saliekot kopā vairākas pamatmērvienības, var mērīt citas īpašības. Dažām šādām mērvienībām ir īpaši nosaukumi.

SI atvasinātās mērvienības
Nosaukums	Simbols	Īpašība	Izteikts pamatmērvienībās
hercs	Hz	frekvence	s⁻¹
Ņūtons	N	spēks	m·kg·s⁻²
Džouls	J	enerģija	N m = m²·kg·s⁻²
vats	W	jauda	J/s = m²·kg·s⁻³
paskāls	Pa	spiediens, spriegums (mehānikā)	N/m² = m⁻¹·kg·s⁻²
lūmens	lm	gaismas plūsma	cd·sr = m²·m⁻²·cd = cd
lukss	lx	apgaismojums	lm/m² = m²·m⁻⁴·cd = m⁻²·cd
kulons	C	elektriskais lādiņš	s·A
volts	V	spriegums	W/A = J/C = m²·kg·s⁻³·A⁻¹
oms	Ω	elektriskā pretestība	V/A = m²·kg·s⁻³·A⁻²
farads	F	kapacitāte	C/V = m⁻²·kg⁻¹·s⁴·A²
vēbers	Wb	magnētiskā plūsma	m²·kg·s⁻²·A⁻¹
tesla	T	magnētiskās plūsmas blīvums	Wb/m² = kg·s⁻²·A⁻¹
henrijs	H	induktivitāte	Wb/A = m²·kg·s⁻²·A⁻²
Sīmenss	S	vadāmība	Ω⁻¹ = m⁻²·kg⁻¹ s³·A²
bekerels	Bq	Radioaktivitāte (sabrukšanas laika vienībā)	s^-1
grejs	Gy	Jonizējošās radiācijas absorbēšanas doza	J/kg=m²·s^-2
zīverts	Sv	Jonizējošās radiācijas ekvivalentā doza	J/kg=m²·s^-2
Celsija grāds	°C	termodinamiskā temperatūra	K (0 °C = 273.15 K, 0 K = −273.15 °C)
molaritāte	M	koncentrācija	mol/L (moli vielas/litri šķīduma)

[izmainīt šo sadaļu] Pieņemtās mērvienības (nav atvasinātas)

Ārpus SI mērvienības, kuras ir pieņemtas lietošanai kopā ar SI mērvienībām
Nosaukums	Simbols	Īpašība	Atbilstošā SI mērvienība
minūte	min	laiks	1 min = 60 s
stunda	h	laiks	1 h = 60 min = 3600 s
diena	d	laiks	1 d = 24 h = 1440 min = 86400 s
leņķa grāds	°	leņķis	1° = (π/180) rad
leņķa minūte	′	leņķis	1′ = (1/60)° = (π/10800) rad
leņķa sekunde	″	leņķis	1″ = (1/60)′ = (1/3600)° = (π/648000) rad
litrs	l vai L	tilpums	0,001 m³
tonna	t	masa	1 t = 10³ kg

[izmainīt šo sadaļu] Mērvienību daudzkārtņi

Mērvienību daudzkārtņus lieto, lai nebūtu jāraksta ļoti gari skaitļi (piem., 1 000 000 W var uzrakstīt kā 1 MW). Daudzkārtņus neapvieno. 1/1000000 kg definē kā miligramu, nevis kā mikrokilogramu. Daudzkārtņus parasti nelieto kopā ar laika mērvienībām un ar leņķa grādiem. Parasti tos nelieto arī kopā ar temperatūras mērvienībām.

SI daudzkārtņi
10ⁿ	Daudzkārtnis	Simbols	Decimālais ekvivalents
10²⁴	jota	Y	1 000 000 000 000 000 000 000 000
10²¹	zeta	Z	1 000 000 000 000 000 000 000
10¹⁸	eksa	E	1 000 000 000 000 000 000
10¹⁵	peta	P	1 000 000 000 000 000
10¹²	tera	T	1 000 000 000 000
10⁹	giga	G	1 000 000 000
10⁶	mega	M	1 000 000
10³	kilo	k	1 000
10²	hekto	h	100
10¹	deka	da	10
10⁰	nav	nav	1
10⁻¹	deci	d	0,1
10⁻²	centi	c	0,01
10⁻³	mili	m	0,001
10⁻⁶	mikro	µ	0,000 001
10⁻⁹	nano	n	0,000 000 001
10⁻¹²	piko	p	0,000 000 000 001
10⁻¹⁵	femto	f	0,000 000 000 000 001
10⁻¹⁸	ato	a	0,000 000 000 000 000 001
10⁻²¹	zepto	z	0,000 000 000 000 000 000 001
10⁻²⁴	jokto	y	0,000 000 000 000 000 000 000 001

[izmainīt šo sadaļu] Informācijas mērvienības un to daudzkārtņi

Mazākā informācijas daudzuma mērvienība ir bits (b), kam var būt vērtība vai nu 0 vai 1. parasti lieto arī lielāku vienību - baits (B), kurā ietilpst 8 biti. Datu pārraides ātrumu mēra bitos sekundē (b/s) vai baitos sekundē (B/s). Ļoti bieži informācijas pārraides kanālu datu caurlaides spēju izsaka b/s, Kb/s vai Mb/s (biti, kilobiti vai megabiti sekundē). Datu glabāšanas iekārtu ierakstīšanas un nolasīšanas ātrumus parasti izsaka B/s (parasti tomēr KB/s un MB/s). Šeit 1Mb=1000Kb=1000000b un 1MB=1000KB=1000000B (bāze ir 10³=1000). Datu uzglabāšanas sistēmām ilgu laiku tika lietotas mērvienības ar bāzi 2¹⁰=1024 un datoru programmas joprojām datu nesēju ietilpību mēra šādā veidā. 1999. gadā šo mērvienību daudzkārtņiem tika standartizēti nosaukumi: