MG-34
Vikipēdijas raksts
Maschinengewehr-34 (ložmetējs, 1934. gada modelis) jeb MG-34 ir zināms kā galvenais Vērmahta (Hitlera Vācijas armijas) kājnieku atbalsta ierocis 2.pasaules kara 1. pusē, un galvenais transportlīdzekļu (tanku) ložmetējs visā šajā pasaules karā. MG-34 ir vispārzināms arī kā pirmais īsti universālais ložmetējs, kuru varēja izmantot kā vieglo ložmetēju no divkāja priekš ilgstošas apšaudes, mēreno ložmetēju uz trijkāja, kā tanku vai PGA ložmetēju.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Parametri
- Tips: Universālais ložmetējs
- Ražotājvalsts: Vācija
- Gads: 1933
- Kalibrs: 7.92 mm
- Svars (uz divkāja, tukšs) : 10.5 kg
- Stobra garums: 62.7 cm
- Kopējais garums: 121.9 cm
- Munīcija: 7.92 x 57 mm Mauzer (pazīstams arī kā 7.9 mm vai 8 mm Mauzer)
- Padeve: 50, 250 ložu patronlente, 75 ložu dubultdiskveida magazīna
- Uguns temps: 900 šāviņi/min
- Lodes pirmātrums: 755 m/s (var atšķirties atkarībā no munīcijas veida)
[izmainīt šo sadaļu] Izstrādes vēsture
MG-34 tika konstruēts 1930-to gadu sākumā komandā, kuras vadītājs bija Louis Stange no Rheinmetall, kas bija tā laika vadošā ieroču ražotāja. Pilnīga konstrukcija, pieņemta kalpošanai 1934.gadā, iekļāva daudzas iezīmes no eksperimentālajiem modeļiem, ko veidoja Rheinmetall, Mauser-werke un citi. Kā bija prasīts no Vācijas armijas, tas bija patiesi universāls ložmetējs, piemērots dažādām lomām. To sāka ražot apmēram 1935.gadā, un tas palika oficiālais Vērmahta ložmetējs līdz 1942.gadam, kad tas tika oficiāli nomainīts ar vairāk uzticamo un lētāko MG-42. Bet, par spīti tam, MG-34 turpināja kalpot līdz otrā pasaules kara beigām, pārsvarā kā tanku ierocis, jo tas bija labāk piemērots šai lomai kā MG-42.
[izmainīt šo sadaļu] Izšaušana
MG-34 ir ar atsitienu strādājošs, izvēles uguns ierocis. Tas izmanto īsa atsitiena stobru ar stobra purna atsitiena paātrinātāju, kas kalpo arī uzliesmojuma apslēpšanai. Stobra caurules noslēgšana tiek panākta ar rotējošo aizslēga galvu ar pārtrauktajiem vītņu noslēdzošajiem aizspiedņiem, kuri noslēdzās stobra caurules izcilnī. Aizslēga galvai ir veltņu komplekts, kas novietots aiz aizspiedņiem. Šie veltņi tiek lietoti, lai grieztu aizslēga galvas slēgt un atslēgt, kad tās slīd izliektajās gropēs, kas ir iegrieztas stobra kārbas iekšējās sienās. Veltņi arī darbojas kā aizslēga akselerators, kad aizslēgs atslēdzas, jo notiek starpoperācija ar stobra caurules izcilni. Cauruļveida stobra kārba ir savienota ar stobra caurules uzmavu ar svārstošo spraisli, novietotu stobra kārbas labajā pusē, tā ka stobra kārba var tikt pagriezta uz augšu un pa labi relatīvi stobra caurules uzmavai, tā liekot stobra aizmugurei stāties. Kad stobta kārba tiek atvērta, stobra caurule var tikt vienkārši izņemta no tās uzmavas uz aizmuguri, bet, kad šī caurule ir karsta, ir nepieciešama kaut kāda veida karstuma aizsardzība, līdz ar to MG-34 operatoram vajadzēja izmantot azbesta cimdu, kas bija ieroča standarta piederums. MG-34 parasti tika izdots ar patronlentes barošanu, kas tika darbināta ar spraisli uz aizslēga ķermeņa virsas. Patronlentes barošanu varēja vienkārši uzstādīt, liekot patronlenti ieroča labajā vai kreisajā pusē. Ar speciālu nomaiņas barošanas iekārtu varēja lietot dubultdiskveida 75 patronu magazīnas. MG-34 bija izvēles uguns, tā režīmus kontrolēja ar dubultu mēlīti. Mēlītes augšējās daļas nospiešana veica atsevišķus šāviņus, kamēr apakšējās daļas nospiešana veica pilnīgi automātisku šaušanu.
[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana
Būdams universāls ložmetējs, MG-34 varēja tikt izmantots dažādos apveidos. Kā vieglo ložmetēju, to izmantoja no viegliem, salokāmiem divkājiem, kurus varēja uzstādīt gan zem stobra gala, gan zem ieroča smaguma centra, ļaujot gūt labāku stabilitāti vai attiecīgi labāku apšaudāmo lauku. Šajā režīmā MG-34 parasti tik barots no 50 ložu saīsinātām alvas konusa patronlentes kastēm. Patronlenšu kastes tika piespraustas pie stobra kārbas un atļāva ieroci pārvietot pielādētu bez draudiem, ka lentei radīsies traucējumi.
Ilgstošas uguns lomā, MG-34 tika nostiprināts uz speciāla trijkāja, kas bija ļoti komplicēts un dārgas konstrukcijas, saukts par Lafette-34. Šis trijkājis derēja atklātas vai netiešas uguns misijām, un tika apgādāts ar atsitiena slāpētāju (klusinātāju), speciālu uguns kontroles vienību un optisko tēmekli. Ar speciāla adaptera palīdzību, šis trijkājis tika izmantots arī pretgaisa lomai. Priekš nopietnākām gaisa aizsardzības misijām bija pieejams arī speciāls, viegls PGA trijkājis.
Kā tanku ierocis, MG-34 tika apgādāts ar smagāku stobra cauruli un bruņotu šīs caurules apvalku bez ventilācijas caurumiem.
[izmainīt šo sadaļu] Nobeigums
Kopumā, MG-34 bija izcils ierocis, ar ļoti labu apdari un ciešu pielaidi, bet tas bija arī tā lielākais trūkums - būdams pārāk dārgs un lēni ražojams, MG-34 bija vairāk kā nepiemērots priekš karalaika masu ražošanas. Tas bija arī diezgan jūtīgs uz netīrumiem un sliktiem laikapstākļiem, kas bija parasta parādība Rietumu frontē. Bet lielākā tā priekšrocība bija MG-34 daudzpusība un tas noteica virzienu daudziem vēlākajiem modeļiem.
