Lavīna
Vikipēdijas raksts
[izmainīt šo sadaļu] Lavīnu veidošanās
Lai rastos lavīna, nepieciešams, lai sakrīt vairāki faktori. Pirmais faktors ir tikko uzsnidzis sniegs. Jaunais sniegs palielina spiedienu uz veco sniegu. Tikko uzsniguša sniega svars atkarīgs no blīvuma, un 1 kubikmetra masa var būt no 30 līdz 250 kilogramiem. Protams, svars atkarīgs arī no uzsnigušā sniega daudzuma.
Stipras sniegavētras laikā pusmetru biezas sniega segas uzsnigšana uzkrāj 500 tonnas sniega uz vienu hektāru. Tiklīdz svaigi uzsnigušais sniegs iebrūk vecajā sniegā, mainās tā izturība. Līdz šim vecais sniegs noturēja vecā sniega svaru. Pārejas periods snigšanas laikā var ilgt vairākas dienas. Jo biezāka izveidojas svaigi uzsnigušā sniega sega, jo lielākas ir lavīnas briesmas. Aprēķini un pierādījumi rāda, ka līdz 30 centimetru bieza sniega kārta vēl neizraisa lavīnu. 50-80 centimetru bieza kārta jau ir bīstama, bet 80-120 centimetru tikko sasnigusī sniega sega draud ar lavīnu. Vislielākās lavīnas briesmas rodas tad, ja sniega sega sasniedz 120 centimetru biezumu. Otrs lavīnu izraisītājs ir vējš. Izpētīts, ka vietām vējš rada 50% lavīnu. Vējš sapūš svaigo sniegu, izveidot ļoti bīstamas tā sauktās "sniega karnīzes", no kurām var sākt ceļu lavīnas. Trešais lavīnu izraisītājs ir zemes slīpums. Nogāzes ar slīpumu, kas mazāks par 22 grādiem, ir pret lavīnām drošas, tāpat arī apvidi, kur aug biezi meži un augsti koki. Lielas lavīnas briesmas ir nogāzēs, kuru slīpums ir lielāks par 25 grādiem. Šajā gadījumā pat 30 centimetru bieza sniega sega var izraisīt lavīnu, jo 80% no visām lavīnām rodas spēcīgas snigšanas laikā vai tūlīt pēc tās. Kailās 50-60 grādu stāvās nogāzes nav lavīnbīstamas, jo tur uzkrājas neliels daudzums sniega.
