Johans Gotfrīds Herders
Vikipēdijas raksts
Johans Gotfrīds fon Herders (dzimis 1744. gada 25. augustā Morungenā, Prūsijā, miris 1803. gada 18. decembrī Veimārā) bija vācu dzejnieks, kritiķis, teologs un filozofs, kas ir pazīstams ar to, ka viņa uzskati ir ietekmējuši plašāk pazīstamus autorus, piemēram, Gēti. Herders ir arī pazīstams kā viens no romantisma pamatlicējiem.
Studējis teoloģiju Kēnigsbergā. No 1764 līdz 1769 - skolotājs Rīgas Domskolā. Šajā laikā viņš iepazīstas ar latviešu tautasdziesmām, kas būtiski ietekmēja viņa tālāko teoriju veidošanos. Publicējis darbus par vēsturi, filozofiju un literatūras kritiku, kā arī latviešu tautas dziesmas vācu valodā (dažādu tautu dziesmu kopojumā “Stimmen der Völker in Liedern” 1778). Aizstāvēdams humānisma idejas, Herders asi nosodīja vācu krustnešu iebrukumu Latvijā 13. gadsimtā un latviešu zemnieku apspiešanu. Atzinīgi vērtēja Garlība Merķeļa darbus.
[izmainīt šo sadaļu] Bibliogrāfija
- Fragmente über die neuere deutsche Literatur, Rīga, 1766-67.
- Abhandlung über den Ursprung der Sprache (1772)
- Von deutscher Art und Kunst. Einige fliegende Blätter (1773)
- Auszug aus einem Briefwechsel über Ossian und die Lieder alter Völker (1773)
- Volkslieder nebst untermischten anderen Stücken (1778/79)
- Ideen zur Philosophie der Geschichte der Menschheit (1784/91)
- Briefe zu Beförderung der Humanität; zehn Sammlungen (1791-1797)
- Terpsichore, Lībeka, 1795
- Christliche Schriften, Rīga, 1796-1799
- Metakritik zur Kritik der reinen Vernunft, Leipciga, 1799.
- Kalligone, Leipciga, 1800.
