Haņu dinastija
Vikipēdijas raksts
Haņu dinastija (tradicionālā ķīniešu - 漢朝, vienkāršotā ķīniešu - 汉朝, transkripcija- Hàn cháo, 206. g. pmē. - 220. g) - Ķīnas vēstures periods pēc Ciņu dinastijas un pirms Trīs karaļvalstu perioda.
Haņu dinastijas valdīšanas laiks, kurš ilga vairāk kā 400 gadu, tiek uzskatīts vienu no vislielākā uzplaukuma laiku Ķīnas vēsturē. Arī mūsdienās ķīniešu nācijas pamatmasa sauc sevi par haņiem. Haņu dinastijas laikā par valsts reliģiju tika atzīts konfūcisms. Uzplauka lauksaimniecība un ekonomika, iedzīvotāju skaits sasniedza 55 miljonus. Ķīna politiski un kulturāli ietekmēja apkārtējos reģionus - Koreju, Mongoliju, Vjetnamu un Centrālāziju.
Haņu dinastijas valdīšanas laiks nosacīti tiek iedalīts divos posmos - Agrīnā Haņu dinastija jeb Rietumu Haņu dinastija (no 206. gada p.m.ē līdz 9.gadam) ar galvaspilsētu Čanaņu (Chang'an, netālu no mūsdienu Siaņas) un Vēlīnā Haņu dinastija jeb Austrumu Haņu dinastija (no 9. līdz 220. gadam) ar galvaspilsētu Lojanu (Luoyang).
|
|
Šis ar Ķīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
