Hēnirs
Vikipēdijas raksts
| Skandināvu mitoloģija | |||
 |
|||
| Āsi | |||
| Baldrs | Brāgi | Filla | Forseti | Friga | Gēvjona | Hēds | Heimdals | Hēnirs | Hermods | Iduna | Loki | Njords | Odins | Ods | Siva | Tīrs | Tors | Ulls | Vidars | |||
| Vāni | |||
| Freija | Freirs | Gulveiga | Kvasīrs | Njords | Skadi | |||
| Citas dievības | |||
| Alfi | Disijas | Fjorgina | Māni | Mīmirs | Nornas | Sola | Tuisto | Valkīras | Vēlunds | |||
| Pasaule | |||
| Asgarda | Ginnungagaps | Hēla |Hvērgelmīrs | Igdrasils | Jerda | Midgarda | Mūspella | Nīflheima | Ragnaroks | Urds | Ūtgarda | Valhalla | |||
| Cilvēki | |||
| Asks un Embla | Atli | Brunhilde | Einheriji | Gudrūna | Hadings | Hāgens | Hedīns | Hilda | Helgi | Hreidmars | Liva un Livtrasirs | Nībelungi | Sigurds | Starkads | Tjalvi | Volsungs | |||
| Mītiskas būtnes | |||
| Angrboda | Cvergi | Ēgirs | Fāfnirs | Fenrirs | Garms | Geireds | Grida | Hēla | Hrungnirs | Īmirs | Jormunganda | Jotuni | Nidhjegs | Sleipnirs | Surts | Tjaci | Troļļi | Tursi | |||
| Priekšmeti | |||
| Brisingamena | Draupnirs | Gleipnirs | Gungnirs | Mjelnirs | Nāglfars | Poēzijas medalus | |||
| Teksti | |||
| Heimskringla | Jaunākā Eda | Poētiskā Eda | |||
Hēnirs (senislandiešu Hœnir) skandināvu mitoloģijā ir āsu dievs, Odina pavadonis. Kopā ar Odinu un Loduru Hēnirs atdzīvina pirmos cilvēkus (skat. Asks un Embla; Hēnirs dod cilvēkiem saprātu), kā arī cīnās ar milzi Tjaci. Kopā ar Mīmiru Hēnirs dodas pie vāniem kā gūsteknis, lai noslēgtu pamieru starp āsiem un vāniem. Vāni padara Hēniru par savu valdnieku; Hēnirs vienmēr paklausa viedajam Mīmiram, līdz vāni to atklāj un nocērt Mīmiram galvu. Hēnira keningi ir "Odina dzīrubiedrs", "ceļabiedrs".
Saskaņā ar "Gaišreģes dziesmu" Hēnirs pārdzīvo Ragnaroku un turpina dzīvot jaunajā pasaulē.
