Dobeles pils
Vikipēdijas raksts
Dobeles pils - atrodas Bērzes upes labajā krastā, 15 m augstajā Dobeles pilskalnā.
13.g.s.( Pirmoreiz Dobele dokumentos minēta 1254.gadā.) šajā vietā pastāvēja nocietināta zemgaļu pils. Tajā laikā Dobeles apkārtnē norisinājās sīvas kaujas ar vācu krustnešiem. Zemgaļi izrādīja milzīgu pretestību ienaidniekam, kas tā arī nespēja pili ieņemt. Kad viss apvidus praktiski bija nopostīts, zemgaļi paši savu pili 1289. gadā nodedzināja un neuzvarēti devās projām Lietuvas virzienā.
Jāpiebilst, ka Dobeles pils laika posmā no 1279. līdz 1289. gadam izturēja sešus Livonijas ordeņa aplenkumus un tā arī netika ieņemta.
No 1335. līdz 1347. gadam ordenis nodedzinātā zemgaļu pils vietā uzcēla mūra pili, ap kuru ar laiku izveidojās amatnieku un tirgotāju apmetne.
1376-1562.gadam pils ir ordeņa komtureja. Tās pēdējais komturs sanāk konfliktā ar Kurzemes hercogu Gothardu Ketleru, kas 1566.gadā pili ieņem un piespiež atteikties komturu no tās.
1579,1613, un 1628 – pilī notur Kurzemes landtāgus.
Vairākos vēstures izziņas materiālos minēti interesanti fakti par vēsturiskajām norisēm, kuras saistītas ar ordeņa pili. 1621(1620). un 1625 gadā Dobeli aplenca un ieņēma Gustava Ādolfa karaspēks.
No 1643. līdz 1649.gadam pili apdzīvoja hercoga Fridriha atraitne Elizabete Magdelāna ar audžudēlu princi Jēkabu (vēlāk hercogs Jēkabs). 1658.gadā Hercogs Jēkabs pili atdod Zviedriem . Tai pašā gadā kurzemnieki kopā ar poļiem pili atkaro, bet nenoturas un tiek no jauna padzīti.
1660.gadā pēc Olivas miera līguma hercogs atgūs zemes Zemgalē un pili. Hercoga Jēkaba laikā tika uzcelta gara papildus ēka pie pils austrumu sienas, taču pils nocietinājumi netiek atjaunoti un pils lēnām sabrūk pārvēršoties drupās.
1701.gadā pili atkal ieņēma zviedri un pilī 6 dienas uzturējās Zviedrijas karalis Kārlis XII. Kara laikā pilsēta un pils tika stipri izpostīta. 18.gs. pirmajā ceturksnī Dobelē un tās apkārtnē plosījās mēris, kas krietni samazināja iedzīvotāju skaitu.
Pili apdzīvoja līdz 1736.gadam, kad tai iebruka jumts.
1870.gadā 24.junijā pie Dobeles pilsdrupām notika Kurzemes novada dziesmu svētki – vieni no pirmajiem Latvijā, jo pirmie vispārējie dziesmu svētki notika tikai 1873. gadā.
1915. gadā pils pakājē parādi pieņēma Vācijas ķeizars Vilhelms II. No nostāstiem: no pils vedušas divas apakšzemes ejas viena – uz kreiso krastu zem Bērzes gultnes, otra – uz Lielbērzi.
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
- Vietas.lv - Dobeles pils
