Augusts Kirhenšteins
Vikipēdijas raksts
Augusts Kirhenšteins (1872, Valtenberga — 1963) bija latviešu mikrobiologs un politiķis, Ministru prezidents 1940. gada jūnijā—augustā un pirmais LPSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs (1940—1952).
Kirhenšteins ir bijis vecākais dēls muižas rentnieka Mārtiņa un viņa sievas Babas Kirhenšteinu ģimenē. Dzimis Mazsalacas Valtenbergā.
Studējis Tartu universitātes veterinārijas institūtā. Jau studiju laikā publicējis pirmo zinātnisko darbu. 1904. gadā beidzis institūtu un strādājis par veterinārārstu Valmierā un Limbažos.
Par revolucionāro darbību piespriests nāves sods, tādēļ 1905.gadā Augusts emigrē uz Šveici, kur 1911.g. uzsāk savu zinātnieka karjeru. Strādājis par asistentu pie bakteriologa-ftiziatra K.Šprenglera Cīrihes institūtā.
1916.g. A. Kirhenšteins atgriežas no serbu armijas kur 1. Pasaules kara laikā dienējis par bakteriologu, turpinājis pētījumus.
1917.g. Augusts atgriežas dzimtenē, un 1923.g. aizstāv doktora disertāciju. 1923. g. A. Kirhenšteins pie LU izveido seroloģisko laboratoriju, uz kuras bāzes
1946. g. nodibināts ZA mikrobioloģijas institūts. Par tā direktoru kļūst A.Kirhenšteins. Strādājot par direktoru veic daudzus nozīmīgus pētījumus un atklājumus. Savā zinātnieka darbības laikā dod lielu ieguldījumu zinātnes attīstībā, tieši mikrobioloģijas, vīrusuloģijas un biotehnoloģijas jomā.
Blakus zinātnieka darbam, viņš 1940. g. bijis Latvijas valdības vadītājs. 1940.—1952. g. bijis LPSR AP prezidija priekšsēdētājs un arī turpmāk bijis varas elitē.
Neskatoties uz lielo aizņemtību palīdzējis brāļu ģimenēm, kas uzturējās Krievijā, kā arī mātei, kura izaudzinājusi arī mirušā brāļa Voldemāra 3 bērnus. Arī mūža nogalē Augusts rūpējies par bojā gājušo brāļu ģimenēm. Ilgu laiku pie viņa dzīvoja arī brāļa Hermaņa meita Elvīra.
Kirhenšteina vārdā ilgāku laiku bija saukts LZA Mikrobioloģijas institūts Rīgā.
